Grāmata- Fregašu komandieri.
Nosaukums: Fregašu komandieri.
Autors: Nikolajs Čukovskis
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1977
LPP: 470
Par grāmatu-
18.gadsimtā turpinājās lielo ģeogrāfisko atklājumu laiks un šiem atklājumiem jāpateicas drosmīgiem jūrniekiem, kuru kuģi nebaidījās doties pretī nezināmajam.
Fregašu komandieri ir mana bērnības grāmata- lasīta un pārlasīta vairākas reizes. Laikam bija tas vecums, kad patika ceļojumi, kuģi, nezināmā atklāšana. Un pirms kāda laika uznāca doma pārlasīt šos bērnības darbus. Kādus pāris mēnešus piestaigājot uz bibliotēku ik pa laikam pamatu aci uz tiem plauktiem, kur varētu slēpties šī grāmata. Nebija. Tad piemirsu, līdz vienā momentā pie grūtas grāmatu izvēles, ko ņemt un ko neņemt, palūdzu bibliotekārei lai palīdz sameklēt šo grāmatu. Palīdzēja.
Tā nu varēju sākt gremdēties saldajās bērnības atmiņās.
Bet!
Bet savīlos. Ne tā, ka ļoti, bet savīlos. Tagad pat nezinu, kas man te varēja patikt. Nē, viss ir tāpat kā iepriekš- aprakstīts par Džeimsu Kuku un viņa trim braucieniem apkārt zemeslodei, Par Laperūzu, par Krūzenšternu, par Dirvilu, par matrozi Ruterfordu. Viss ir tieši tāpat kā toreiz. Bet tomēr kaut kas nav tā kā vajag.
Tas teksts liekas tik sauss un pliekans, ka taisni žēl sametas. Tur, kur vajadzēja būt krāšņiem tekstu palagiem un spilgtiem citātiem, ir tikai vienkāršs nepaplašināts teikums. Un tā visu laiku. Tāda sajūta, ka viss ir rupji nonivelēts līdz noteiktam lappušu skaitam. Ehh, laikam nevajag bērnības atmiņas graut ar pārlasīšanām. Ja kaut kas nav lasīts, tad var labot. Bet, ja ir lasīts, tad atstāt to gaišā piemiņā un nebojāt ar līdzšinējo pasaules uztveri.
Labi. Pat neskatoties ne uz ko, man patika (vilšanās sajūtu nometu aizkrāsnē). Galu galā šī grāmata man deva zināšanas par tiem jūrasbraucējiem, par ko ne skolā māca, ne televizorā rāda. Izlasīju un zināju, kas ko atklājis, kas kur nomiris un kā bija tajos laikos braukt ar kuģi pa pasauli (cinga, iezemieši, klintis, vēji). Vienīgi ne tad, un ne tagad man nav skaidrs nodaļa par matrozi Ruterfordu iekļaušana šajā grāmatā- ne viņš atklājējs, ne komandieris. Bet to jautājumu var ignorēt, jo man šī daļa bērnībā dikti patika (ņamm, Jaunzēlandes cilvēkēdāji).
Padomju propoganda te ir maz un līdz ar to, domāju, ka mūsdienu jaunatnei varētu šo grāmatu piedāvāt. Uzzinātu, kā tika meklēts jūras šaurums starp Amerikām, kā tika meklēts Dienvidu kontinents, kā tirgojās un kašķējās ar iezemiešiem, kā brauca un pazuda nenosakāmos plašumos.
Pēc šīs grāmatas aiznesu uz bibliotēku otru grāmatu (neizlasītu) no šīs pašas Piedzīvojumi.Fantastika.Ceļojumi sērijas, kuru biju domājis pārlasīt- Marko Polo brīnumainie ceļojumi. Lai paliek bērnības atmiņām. Varbūt vēlāk. Kad būšu pensijas vecuma opis un gribēsies piesaulītē pasildīt vecos kaulus un atcerēties jaunības laikus, kad padsmito reizi pārlasīju Fregašu komandierus.
[xrr rating=7/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Jā, man ar ir nācies vilties bērnības grāmatās. Tas jau arī loģiski, sīkam esot tev katra informācijas kripata ir zelta vērta, paaudzies un uzzinājis visu ko informāciju vairs negribas tikai kā faktus, bet arī smuki noformētu. Bet šo grāmatu es tik un tā pārlasīšu.
Grāmata jau ir ok, tik pārāk plakana. Ja nebūtu bērnībā lasījis, tad jau noteikti priecātos vairāk.
Man līdzīgi bija ar ”Kapteiņa Bada odiseju” – plakans teksts, vienkārši nepaplašināti teikumi sulīgo un spriedzes pilno atmiņu vietā!
Un IR liela dilemma – pārlasīt Remarku, vai ne?
Studiju gados vācu pa antikvariātiem visu Remarka darbus un biju stāvā sajūsmā, kad tantiņa man atlika ”Trīs draugus”, kuri bija, tai brīdī, milzīgs retums. Redzot manu sajūsmu klātu pienāca sirms kungs, ieraudzija Remarka grāmatu pasmaidīja un teica (aptuvena domā): ”Jā, laimīgie gadi! Remarka visas grāmatas ir vienādas un pienāks brīdis, kad nesapratīsiet, kas Jums tur patika!” Mazā diskusija antikvariātā iesēdās atmiņā. Toreiz tās likās pilnīgas muļķibas (arī visiem koju biedriem), bet tagad saprotu, ka daļēja taisnība viņam ir… bet vai tiešām vairāk nekā daļēja!?
Nav Remarks nesen lasīts?
Es Remarku bērnībā/jaunībā nelasīju. Kaut kad 2010.gadā izlasīju Rietumu frontē- patika. Vēl klausījos audiogrāmatā Melnais obelisks. Ar patika. Droši vien vēl kaut ko palasīšu no viņa. Laikam nospēlē tas, ka ĒMR atklāju tikai tagad, ne jaunībā. Līdz ar to ir atklājuma prieks :)