Nosaukums: Es ieeju sevī
Autors: Imants Ziedonis
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1968
LPP: 144

Latvijas kultūras kanons- literatūra

Par grāmatu-
Imanta Ziedoņa dzejas krājums.

Kultūras kanonam esmu jau pusē (laikam) un varu tikai priecāties par to, ka nagi saniezējas uz šī saraksta lasīšanu. Tā vien liekas, ka ar katru jaunu izlasīto kanondarbu savu pasauli izkrāsoju vēl spilgtākās krāsās.
Tā tas bija arī ar šo Imanta Ziedoņa dzejoļu krājumu ”Es ieeju sevī”- mazais un necilos vākos ietērptais dzejas krājums bija ar tik pamatīgi dziļu un lielu pasauli, ka grūti pat to visu izteikt vārdos. Ja nu vienīgi paust nelielu žēlumu, ka šāds darbs nav ticis pie jaunāka izdevuma un noturīgākiem vākiem.

Dzejas krājumā bija vairāki dzejoļu cikli, bet man kaut kā neizdevās viņus lasīt kā veselumus- es vairāk priecājos par tekstu, par atskaņām un ieraudzīto, līdz ar to kaut kas no tā kopsaucēja paslīdēja garām. Laikam pie vainas arī tas, ka lasīju saraustīti tajos retajos brīžos mājās, jo, lai arī grāmata maza izmēra, līdzi to, dēļ trausluma, nēsāt nevar (īpaši, ja tas ir bibliotēkas eksemplārs).
Kādā atmiņu dzīlē iegūlies, ka šis krājums bija arī skolas programmā, bet skaidri atceros, ka nekā no šī darba un pārrunām par to neatceros. Laikam atkal biju ignorējis obligāto lasāmvielu.
Tā kā ”to laiku iespaidi” man nav saglabājušies, jāiztiek vien ar nule iegūtajiem. Un tie ir ļoti spilgti- lasīju, pārlasīju un biju gatavs vai katru otro dzejoli pierakstīt vai vismaz kādu rindiņu izrakstīt. Laikam arī tā mīlestība uz Ziedoni spēlē savu lomu.
Dzejas krājums, kuru pārlasīt un citiem ieteikt.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.