grāmata ”Erebos”
Nosaukums: Erebos
Autors: Urzula Poznanski
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2011
Lappuses: 375
Par grāmatu-
Niks ir parasts skolnieks, kurš mācās parastā skolā. Viņa ikdiena ir skola, draugi un basketbola treniņi. Viss izmainās tajā mirklī, kad viņam klasesbiedrene noslēpumaini iedod disku uz kura ir spēle Erebos. Spēle Niku, tāpat kā viņa un daudzu citu skolu skolēnus, burtiski ierauj savā varā. Viņi kļūst noslēpumaini, jo tā pavēl spēle. Viņi kļūst neuzticīgi, jo tā pavēl spēle. Viņi kļūst bīstami, jo tā pavēl spēle. Viņi var izdarīt jebko, ja vien to pavēlēs spēle…
Es, tāpat kā droši vien daudzi citi radio klausītāji, par Erebos uzzināju no radio reklāmām- Erebos ir klāt. Erebos ir nopērkams un Erebos ir tikpat labs kā cita aizraujoša grāmata- Bada spēles.
Reti sanāk piekrist reklāmām, bet šoreiz ir tas gadījums- Erebos patiešām ir tikpat aizraujoša grāmata kā Bada spēles triloģija.
Un arī tāpat kā bada spēles, arī Erebos nav ar kādu konkrētu mērķauditoriju- var lasīt gan pieaugušie, gan pusaudži. Bērniem gan laikam vajadzētu atturēties- kā nekā ne viss teksts ir pieklājīgs (kā nekā grāmata stāsta par pusaudžiem).
Aizraujoši būs visiem, jo īpaši varētu patikt skolniekiem, kuri ar datorspēlēm ir uz tu. Ļoti labi varēs iejusties galveno varoņu ādā un pie reizes nedaudz no malas paskatīties kā virtuālā realitāte var izmainīt tavu reālo dzīvi. Varētu iedarbīgāk nostrādāt par visiem vecāku moralizējošiem tekstiem, ka: “pārāk ilgu laiku pavadi pie datorspēlēm”.
Grāmata ”Erebos” iesākas jau ar diezgan skaidru norādi, ka skolā, kurā mācās galvenais varonis Niks, notiek neizprotamas lietas- draugi viens no otra atsvešinās, agrāk nicināmie, tagad nicinoši izturas pret saviem agrākajiem nicinātājiem, drūmākie kļūst vēl drūmāki un tie, kuriem nav disks kļūst vēl apjukušāki.
Pēdējo skaitā ir arī Niks, kura acu priekšā viņa labākais draugs Kolins ne tikai vairs neapmeklē basketbola treniņus, bet kavē arī skolu. Sākuma izsmiekls pamazām tiek nomainīts uz ziņkāri, jo vairāk vai mazāk pamanāms ir fakts, ka atslēga meklējama diskā, kas ceļo no viena pie otra un jaunais diska saimnieks kļūst tāds pats kā citi- neuzticas, norobežojas un pamatīgi izmaina savas dzīves prioritātes.
Loģiski, ka Nika ziņkārība ņem virsroku un pēc laba gaidīšana brīža arī viņš tiek pie sava diska. Un, lai arī viņš iepriekš bija nolēmis tikai izpētīt, kas tas ir par zvēru, tas jau pirmajā naktī izmaina Nika viedokli, gan pret sākotnējo ”tikai paskatīšos”, gan pret nicinošo attieksmi pret pārējiem diska īpašniekiem. Tagad viņi ir viena komanda! Tikai nevienam nav ne mazākā nojausma, kas viņi ir par komandu. Un godīgi sakot- nevienam tas arī neinteresē, jo spēle ir nenormāli cool.
Un neinteresē, arī tas, ka virkne spēles uzdevumu ir… ir jāpilda reālā dzīvē. Piemēram, jāaiznes kastīte no punta A uz punktu B. Jānofotografē kāda automašīna, jānoindē kāds… Meli un izlikšanās nelīdz, jo spēle tev redz cauri, bet atkāpties nozīmē pazaudēt iespēju spēlēt Erebos, bet tas jau pārņemtajiem prātiem līdzinās pat trakāks kā nāve vai mūža ieslodzījums…
Grāmata ”Erebos” burtiski nelaida vaļā- ja lasi, tad nevari apstāties, ja nelasi, tad nevari nedomāt par to. Tātad- ceļš ir viens- jāizlasa.
Uz beigām gan jau pa galvu maisījās kaudze ar neizprastiem jautājumiem, bet ja tā mazliet kritiskāk paskatās uz to visu, tad tie ir sīkumi, kurus var droši ignorēt. Grāmata patiešām ir ļoti aizraujoša un nešaubos, ka izlasījušie piekrītoši mās ar galvu, par katru, grāmatai veltīto, cildinošo epitetu.
Droši varu teikt, ka grāmatu ir vērts nopirkt. Vai tikpat droši to ir prasīt saņemt dāvanā.
[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Šodien iegādājos šo grāmatu. To pirkšana man nav raksturīga, neesmu liels lasītājs, bet Jaunais gads tuvojas, šis niķis nebūtu ļaunākais, ar kuru saslimt. pagaidām varu teikt tikai labāko. PATĪIK!
Nopirku (padevos masu psihozei, vajadzēja 4. zīmodziņu) un izlasīju. Vienā dienā. Neesmu gan spēlējis online multiplayer spēles (laikam jau- par laimi), bet labi varu iedomāties kā ir, kad nav iespējams atrauties, kamēr spēle pati neatslēdzas (grāmatām arī derētu šāda opcija…). Virtuālā draudze kļūst daudz reālāka par draugiem un līdzbiedriem “dzīvajā”. Virtuālajiem vismaz daudz reālāk, bez liekas aiztures var sadot pa biksēm, ja nu kas… (Norauties arī var diezgan reāli.) Galvenais sausais atlikums laikam ir atziņa, ka tev vienmēr ir izvēle. Pat ja sākumā šķiet, ka tādas nav.
Nezinu gan, vai kādreiz lasīšu vēl otrreiz. Nu labi, labi- nopirku taču, tad gan jau arī lasīšu- kur dēšos, bet vai vēl ko jaunu arī iegūšu?
Starp citu, pa svētkiem izlasīju arī Spoguļpasauli (divās dienās:). Vo, tā tik būtu datorspēle!
Grāmatām tā būtu interesanta opcija- knakš un vāki aizveras. Vai pazūd burti :)
Par Spoguļpasauli- laikam man ar būs tā grāmata jāizlasa. Jāpabeidz tik ”Nazis, ko neatlaist”.
Aha, padalies par Nazi- man arī viņš ir ieguvumu plauktā, pagaidām stāv nelasīts. Un vēl tas… nu kā takš viņu…, kas arī bija uz akciju vienu dienu par puscenu un izrādās tikai pirmā daļa no vēl kaut kā lielāka. Iegāju bodē 10 min. pirms slēgšanas, un bija atlicis pēdējais eksemplārs- kā neņemsi? :) Kaulu pilsēta, vai?
Triloģijas ”Haosa spēle” pirmā daļa.
Pirmās daždesmit lappuses nepiedūrās, bet tad aizgāja pēc pilnas programmas- grāmata dikti feini uzbur tālās planētas ainiņas.
Nebūs Tev jānožēlo šis pirkums :)
Pagaidām esmu bik pāri pusei. Plašāk izteikšos, kad izlasīšu.
Tiešām, tikpat aizraujoša kā ”Bada Spēles”. ļoti patika, tagad viena no mīļākajām :)
Es arī nespēju nedomāt par grāmatu, kad tā tika atstāta mājās.. Nu jau tā tagad sēž darbā manā somā un gaida laiku, kad varēšu pabūt viena un turpināt lasīt. :) Aizraujoša, “ielasās”.. Patīk valoda, izteicieni un autore tik labi spēj iejusties gan Nika, gan visu pārējo personāžu lomās ar precīziem tekstiem un aprakstītām kustībām.. **********
si gramata ir loti intresanta jo tur ir stastits par speli kur visus vienmer nogalina