Nosaukums: Lāčplēsis
Autors: Andrejs Pumpurs
Izdevniecība: A.Gulbja izdevniecība
Gads: 1935
LPP: 148

Par grāmatu-
Episka dziesma sešos dziedājumos.

Manos plānos bija izlasīt visu Andreja Pumpura grāmatu ‘’Raksti’’ un tikai tad par to dalīties iespaidos, bet nospriedu, ka eposs pats par sevi ir vērtība un nevar likt to vienā rakstā ar Pumpura dzīves gājumu un viņa liriku.

Skolas laikā Lāčplēsi lasīju un sacerējumus rakstīju. Arī laikrakstā ”Pionieris” publicēto komiksu lasīju. Vēl bērnībā bija lasīta ”Pasaku kamolītis” sērijā iznākusī teika par Lāčausi. Nesen lasīju arī Raiņa ”Uguns un nakts”. Tā kā biju labi apbruņojies pirms eposa lasīšanas- zināju, kas gaida, kam jābūt un ar ko jārēķinās.

Saturu, domājams, nevajag atstāstīt. Drošības labad, gan pierakstīšu dziedājumu anotācijas (rakstīšu tā, kā ir grāmatā).

Eposā ”Lāčplēsis” ir seši dziedājumi:
1.dziedājums- Dievu sapulce;
2.dziedājums- Lāčplēša pirmais varoņa darbs. Lāčplēsis dodas ceļā uz Burtnieku pili. Aizkraukļa meita. Staburadze un viņas meitiņa. Koknesis;
3.dziedājums- Kangars un Diterichs. Milzis Kalapuisis. Karš ar igauņiem. Nogrimusē Burtnieku pils. Teikas un mācības Burtnieku rakstu tīstokļos. Veļu nakts. Laimdota pazūd;
4.dziedājums- Kaupa pie svētajā tēva Romā. Rīgas dibināšana. Laimdota nonnu klosterī. Kokneša un Laimdotas bēgšana iz klostera. Lāčplēsis Ziemeļa jūrā. Ziemeļa meita. Sumpurņi. Zemes mala. Dimanta kalns. Apburtā jūras sala;
5.dziedājums- Apburtā jūras salā. Trīs jodi. Vecā ragana. Spīdala. Laimdota un Koknesis. Satikšanās. Laimīga atgriešanās atpakaļ tēvijā;
6.dziedājums- Līgo svētki. Līgo nakts. Virsaišu sapulce. Lāčplēsis ar biedriem sapulcē. Kāzas. Karš ar bruņiniekiem. Lāčplēsis Lielvārdē. Kangars un Diterichs kā nodevēji. Lāčplēša nāve. Beigas.

Tagadējie iespaidi, salīdzinot ar skolas laika obligāto lasīšanu, ir savādāki- vairāk pamanu nianses, salīdzinu ar citiem Lāčplēšiem, paskatos kritiskāk un varbūt pat patriotiskāk. Darbs, nenoliedzami, ir varens un cepuri nost autora priekšā par uzņemšanos savākt visu, apkopot un ietērpt pantos. Pilnīgi noteikti eposs. Labi der arī mūsdienās populārais apzīmējums ”episki”. Ir patriotisms, tautas pašapziņas celšana. Kā vērtības izceltas brīvība, zināšanas, draudzība. Tāpat pozitīvi izceltas mīlestība un kultūra. Ļoti labs dzīves paraugs- cīnies par savu tautu, savu mīlestību, esi gudrs, strādīgs un bezbailīgs. Noderīgi jebkuros laikos.

Ja vēl dažbrīd nebūtu tā sajūta, ka Pumpurs dažviet ir nohaltūrējis- pārāk daudz tautasdziesmu un stāsts izskatās pajucis, tad varētu teikt, ka visi dziedājumi veido labu vēsturisku darbu, kuru var izmantot par paraugu teju ikvienam stāstam, kur galveno domu caurvij brīvības cīņas, mīlestība un nodevība.

Un uzsvars darbā ne tuvu nav uz to Lāčplēša spēku, bet tieši uz drosmi un zināšanām. Protams, bez Staburadzes dotā spogulīša ar neiztikt, bet kā tad vēsturē bez burvju speclīdzekļiem.

Izrādās, ka vecajiem ”Lāčplēša” izdevumiem nav to pierasto divu rindiņu beigās- ”Tad zels tautai jauni laiki, tad kļūs viņa svabada”. Gluži vienkārša iemesla dēļ- cenzūra neļāva šādas brīvības izpausmes un pēdējās divas rindiņas bija tikai autora pierakstos. Tās, ja pareizi sapratu, drukātas parādījās tikai pēc simts gadiem- 1988.gada izdevumā.

Nobeigumā viens citāts, kas teikts par Lāčplēsi un, manuprāt, trāpīgi raksturo šo darbu:
Lāčplēsis nekļuva par latviešu tautas varoni tāpēc, ka bija tik stiprs, ka pārplēsa lāci vidū pušu. Viņš kļuva par varoni tāpēc, ka nokāpa nogrimušajā Burtnieku pilī un septiņus gadus mācījās. Pašā ezera vidū viņš nogāja, dziļi, tālu pa zemes apakšu, viens, zinātkārs…

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.