epifanijas

Nosaukums: Epifānijas.
Autors: Imants Ziedonis
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1978
LPP: 224

Latvijas kultūras kanons- literatūra

Par grāmatu-
Epifāniju pirmā un otrā grāmata, kurā autors, kā autors saka- pauž mazus domu impulsus, uzliesmojumus.

Kārtējo reizi esmu tādā kā strupceļā, jo atkal manās rokās nonāca grāmata, kuru visi zina un visi ir lasījuši. Un ko šādā gadījumā var pateikt? Tikai tās pašas frāzes un epitetus, kas aprunāti skolā vai izlasīti žurnālos . Bet nu jāmēģina ir. Šoreiz gan tā īsi. Epifāniski.

Īstenībā te pat nav ko aprakstīt un izstāstīt. Tās ir sajūtas. Sajūtas, kas ir jāuztver. Ne jānoķer. Vienkārši jāuztver. Un jābauda. Jābauda kā saruna, kā doma, kā acu priekšā burtas ainas. Un apbrīnot autora spēju salikt visu tā, ka tas liekas manis paša izdzīvots un piedzīvots. Īpaši jau tad, kad esi visas epifānijas izlasījis un sevī ieaudzējis.

Skolas gados es lasīju. Bet neatminu, ka būtu ko uztvēris. Atceros dažus gabalus, bet tas arī viss. Laikam par jaunu biju. Vai arī literatūras skolotājs neiedeva pareizos virzienrādītājus.

Latvijas kultūras kanona veidotājiem pilnībā piekrītu par šī darba (darbu, jo divas daļas?) iekļaušanu šī kanona literatūras sadaļā. Spēcīgi, pārliecinoši un dvēseliski noderīgi.

Nobeigšu ar vienu epifāniju, kas aizķērusies vēl no bērnu dienām.
Šo epifāniju es atceros no tēva lenšu magnetafona- ”Mūžīgais unisons” dziedāja, jokoja un pa vidu norunāja (Paukštelo?) šo epifāniju. Patika tad un patīk joprojām.

Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied. ‍Bērniņ, nekad neēd, kad dziesmu dzied, ‍bērniņ mans. ‍Tur, dziesmā, maza dvēselīte lūdzas. Varbūt viņa ir izsalkusi šai brīdī. Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied.
Bērniņ, nedzer, kad dziesmu dzied. ‍Tur vālodze dzied. ‍Lūdzas lietu, nabago rasu no lapām.
‍Tur vālodze lūdzas neēdusi, dzied nedzērusi.
‍Bērniņ, mēs esam ēdāju tauta, bet noliec karoti bļodiņā, ‍kad dziesmu dzied, bērniņ mans.
‍Neskaties bērniņ, kā tas onkulis ēd. ‍No viņa nemācies. ‍Viņš ir apēdis visas savas dziesmas.
‍Viņš neatšķir dziesmas no salātiem.
‍Vienas ir durvis karotei un dziesmai. ‍Vai karote apstājas mūsu priekšā, ‍kad dziesma nāk dziedādama? ‍Bērniņ, paņem karoti pie rokas un paved malā. ‍Palaid dziesmu pirmo, bērniņ mans…

Nedaudz no tā visa ir arī paša autora ierunājumā jūtūbē.

P.S.
Tagad ir jautājums- vai man Epifāniju trešo grāmatu ar meklēt vai arī tas būs kas cits?

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.