Nosaukums: Eņģeļu impērija
Autors: Bernārs Verbērs
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2010
Lappuses: 476

Par grāmatu-
Mišels Pensons pēc nāves nonāk eņģeļu priekšā, kuri lems viņa tālāko ceļu- ja būs dzīves laikā sasniegts noteiktais punktu skaits, tad viņam ir iespēja izvēlēties kļūt par eņģeli vai atgriezties uz Zemi. Ja nav punkti, tad nāksies doties atpakaļ un mēģināt vēlreiz.
Pateicoties savam sargeņģelim Emīlam Zolā, Mišels kļūst par eņģeli un tagad viņš kļūst par sargeņģeli trim aizbilstamajiem.

Pēc nāves ir gaisma tuneļa galā, balsis, mirušie radinieki utt…. šādi stāsti laikam ir tie populārākie. Bernārs Verbērs savā romānā ‘’Eņģeļu impērija’’ ir atradis kaut ko līdzīgu, bet tajā pat laikā savu variantu- pēcnāves tiesāšana, tikšanās ar savu sargeņģeli un spriedums. Šoreiz spriedums Mišelam bija labvēlīgs un viņš tiek tālāk- tagad viņš ir eņģelis, kurš tagad var uzņemties šefību par trim cilvēkiem uz Zemes.

Savā jaunajā pasaulē Mišels satiek daudz citu eņģeļu- gan savus draugus, gan sen un ne tik sen mirušas slavenības. Pamazām Mišelā mostas ziņkāre- vai ir kas vēl augstāk? Vai ir Dievs? Un ja ir, tad kas un kur? Tāpēc, kopā ar citiem eņģeļiem, viņš savā jaunajā ektoplazmas ķermenī dodas meklēt pierādījumus Dieva (vai Dievu?) esamībai.

Papildus šiem visiem ziņkāres dzītajiem jautājumiem, Mišelam ir jāapgūst sargeņģeļa pienākumi, lai viņa uzraugāmie tiktu pie punktiem un nokļūtu turpat kur viņš.

Vai to var apvienot un ja var, tad cik labi? To Mišels un lasītāji uzzinās tad, kad viņš atgriezīsies no savas paradīzes meklējumiem un sapratīs vai viņa lēmums būs pareizs.

Grāmatā netrūkst ne jautru dialogu, ne filosofisku apcerējumu, ne tēlainu raksturojumu. Un vēl- grāmatā ir Edmonda Velsa enciklopēdijas fragmenti, kuros ir paslēpusies interesanta pasaule ar savu domu un savām atziņām. Pēc grāmatas izlasīšanas bija interesanti vēlreiz to pāršķirstīt un palasīt šo enciklopēdiju.

Patika vienas nodaļas virsraksts- ”Vai cilvēces problēmas var atrisināt?”. Varētu pat teikt, ka grāmata bija par šo.

Īsti nebija saprotama beigu kauja- likās tāda samocīta un sasteigta. Var jau būt, ka neizpratu šīs kaujas dziļi paslēpto nozīmi, bet man nepameta sajūta, ka autors vienkārši gribēja kādu haosu beigās, lai varētu pielikt punktu šim stāstam.

Apskatīju Verbēra daiļradi un ievēroju, ka viņam Mišels Pensons ir bijis diezgan mīļš personāžs- pirms ”Eņģeļu impērijas” bija ”Tanatonauti” un pēc tam vēl trīs grāmatas, kurās darbojas Mišels. Izskatās, ka būs vien jāizlasa kāda no šīm grāmatām, lai uzzinātu vai autoram pieticis pulveris turpinājumiem.

[xrr rating=9/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.