Nosaukums: Eņģeļi un demoni.
Autors: Dens Brauns.
Izdevējs: Kontinents
Gads: 2000
LPP: 506

Dan Brown, Angels and Deamons., 2000.
Tulkojums latviešu valodā- Uldis Šēns

Par grāmatu–
Universitātes pasniedzēju un simbolu pētnieku Robertu Lengdonu agrā rītā pamodina tālruņa zvans, kas viņu ne tikai galvu reibinošā ātrumā aizved uz Šveici, bet arī uz Vatikānu. Ir atdzīvojies senas slepenas biedrības sens lāsts, kas uz visiem laikiem var aizslaucīt no zemes virsmas Svēto pilsētu un visu kristietību.
Profesoram ir jāatmin gadsimtiem sena mīkla un senajā pilsētā jāatrod norādes, kas ļautu apsteigt nenovēršamo traģēdiju.

Grāmatu lasīju ļoti sen. Pat varētu teikt, ka neko daudz jau no tā visa neatceros. Jā, atceros vainīgos un vēl vienu otru sīkumu, arī to, ka autors pamazām izbesīja nākamajās grāmatās ar savu kopēšanas stilu. Bet tā kā grāmatas bija palikušas plauktā (no Kontinenta man plauktā ir atstātas trīs grāmatas), tad laikam bija kāda iekšēja nojauta, ka pēc gadiem 22-24 man gribēsies Roberta Lengdona pirmos piedzīvojumus pārlasīt.

Tā nu pārlasīju. Starp citu- tā arī grāmata saucas ”demoni”, ne ”dēmoni”.

Īstenībā jau viss bija brīnišķīgi- lielā pauze mazinājusi nepatiku pret autora rokrakstu un visnotaļ labi palīdzēja iekrist starp lappusēm. Nekur nebija zudis arī azarts un pazušana tekstā- pāris vakaros (ar dažām miega stundām) grāmata tika pievarēta. Bija patīkami pavadīts laiks- sena pilsētā, Svētais krēsls, mīklas un sazvērestības un viss pārējais veidoja labu un interesantu piedzīvojumu.
Jā, bija paviršības un minhauzenības, kas šādam žanram godu nedara, bet stāsta labad jau var (un vajag) pievērt acis.

Vēl piebilde- šis darbs labi noder lasītgribēšanas uzlabošanai. Protams, ja vien šāda tipa grāmatas iet pie dūšas. Proti, var labi uzasināt lasīšanas azartu- viegla valoda, raits sižets, nav smagi jāpiedomā, lappuses teju pašas šķiras… viss, kas vajadzīgs literārās apetītes uzlabošanai, gadījumā, ja tā mazliet jāuzlabo (ai, nav ko lasīt; neko negribu lasīt; nekas neinteresē; …).

Zinu, ka daudzi pieķērās šai un nākamajai grāmatai kā interesantu un slepenu faktu atklājējai. Nezinu kā grāmatā ir ar faktu pareizību (leģendas, simboli, ielas, personāži, utt), bet tas lielu lomu nespēlē- man tā gan iepriekš, gan tagad lasījās kā izdomāts stāsts. Pasaka, kurā viss ir pieslīpēts tam, lai sanāktu šādi un nekā ne citādi. Līdz ar to arī visas leģendas man likās pieslīpētas tam rezultātam.

Bija jau doma uz karstām oglēm paķert arī turpinājumu (lasi- Da Vinči kodu), bet nolēmu pa vidu ielikt kaut ko no klasikas (Gepardu). Bet tā ka joprojām esmu pozitīvi noskaņots pret Dena Brauna veikumiem, tad tuvākajā laikā ķeršos klāt arī Roberta Lengdona otrajam piedzīvojumam. Ar to gan likšu punktu, jo pārāk jau nu sliktas atmiņas ir par nākamo daļu.

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.