Nosaukums: Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas
Autors: Lezlija Voltone
Izdevniecība: Prometejs
Gads: 2015
LPP: 262

Leslye Walton– The Strange & Beautiful Sorrows of Ava Lavander.,2014.
Tulkojums latviešu valodā- Evita Bekmane

Par grāmatu-
Eiva Lavendera piedzima skaidrā Sietlas naktī 1944.gada 1.martā. Un piedzima viņa ar putna spārniem. Ģimenei šis fakts īpaši šokējošs nelikās- kā nekā viņi bija no Rū dzimtas, kur sievietēm jau no laika gala ir bijušas īpašas spējas un īpaši gājieni.
Eiva visu savu mūžu- piecpadsmit gadus, nepameta savas mājas. Ja sākumā māte baidījās ko padomās citi, tad vēlāk šīs bailes bija meitai, jo visu laiku nedeva mieru jautājums- ko pasaule iesāks ar šādu meiteni?

Pirms kāda laika izlasīju atsauksmes par šo grāmatu un nospriedu, ka, lai arī labi novērtēta, tā nebūs man. Pie tā kādu laiku arī paliku, līdz izdevniecības ”Prometejs” vadītājs man šo grāmatu ieteica izlasīt ar tādu kā kautrīgu piebildi, ka nav īsti no izdevniecības virziena, bet man varot patikt.
Patika, tas gan. Un tas, ka nav no izdevniecības patiesā virziena, ir labojams- jātaisa otra līnija (piemēram, Vēja sunim bija divas sērijas). Domāju, ka šīs grāmatas labās atsauksmes parāda, ka lasītājiem īkšķis būs uz augšu.

Eiva stāsta par savu dzīvi. Un, lai tā būtu labāk izprotama, sāk četras paaudzes agrāk. Ar to, kā viņas īpatnējie vecvecvecāki no Francijas ieradās Amerikā un kā mēģināja iedzīvoties. Un gala beigās viņiem tas izdevās. Tiesa gan- pa ceļam nācās pazaudēt vienu otru vīriešu kārtas pārstāvi. Vēl kāds pārstāvis parādījās uz īsu brīdi. Bet pēdas palika. Un tā pamazām nonācām pie Eivas- meitenes ar spārniem. Kuru sākumā uzskatīja par eņģeli, bet vēlāk aizmirsa. Un, kad Eiva beidzot mēģināja iziet ārā no mājas, lai mēģinātu izjust to, kā ir būt normālai meitenei, kāds viņu atkal noturēja par eņģeli. Diemžēl.
Lai arī Eiva ir ieslodzīta savās mājās, viņai apkārt ir tik daudz cilvēku un notikumu- dvīņubrālis Henrijs, kurš runā tikai tik daudz, lai paziņotu nākotnes notikumus, vecmāmiņa, māte, draudzene Kārdigana, nejauši ienākušais un palikušais Geibs. Parādās ar kāds rēgains radinieks, bet tos jau var neskaitīt.

Grāmatas burvība ir tās tēli un piesātinātā valoda- lasot taisni vai viss gleznojas acu priekšā, sākot ar maiznīcu un beidzot ar Geiba mēģinājumiem pagatavot spārnus. Pat tas melnais tēls bija krāšņāks par krāšņu. Bet, manuprāt, grāmatas lielākā burvība ir iespēja to lasīt dažādi- var mēģināt izlasīt no vāka līdz vākam plūdeni un līdzeni, bet var meklēt (un noteikti arī atrast) kādas paralēlas līnijas vai perpendikulus. Brīva vaļa fantāzijai.
Vienīgi mani nedaudz saskumdināja sākuma un beigas nesaiste ar tiem spārniem. Bet nu pieņemsim, ka šo gadu laikā kaut kas pamainījās.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

0