edda

Nosaukums: Eddas dziesmas.
Izdevniecība: Jānis Roze
Gads: 2015
LPP: 370

Konungsbók Eddukvæða (Codex Regius)
Tulkojums latviešu valodā- Uldis Bērziņš

Par grāmatu-
senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojums.

Saite uz izdevēja mājaslapu- Eddas dziesmas

Jau lasot Eddas dziesmas, sapratu, ka šo grāmatu aprakstīt būs grūts uzdevums. Ja aprakstīšanai pieķertos kāds ar gudru pieeju un labu zināšanu bāzi, tad noteikti viņam būtu vieglāk. Bet tādam kā es, kurš pasaka tikai ”patika” vai ”nepatika”, te nav īpašas iespējas izvērsties.

Tad nu īpaši neizvēršoties teikšu, ka grāmata pati par sevi ir bonbonga. Glīti noformēta, glīti sakārtota, glītām ilustrācijām, glīti pārdomāta. Par pēdējo te vairāk domātas tās divas grāmatzīmes- bez tām būtu grūtāk lasīt (kāpēc, par to vēlāk).

Droši vien retais nebūs ko dzirdējis par skandināvu dieviem vai varoņiem (te būtu īpaši jāpateicas popkultūras kino), bet gandrīz vai varētu derēt, ka šiem ziemeļniekiem nebūs tik liels fanu pulciņš kā viņu kolēģiem no grieķu un romiešu mitoloģijas.

Ar ”Eddas dziesmām” šo zināšanu robu var aizlāpīt. Bet nāksies to darīt ar nelielu, bet patīkamu piepūli. Proti, izlasīt dziesmu pantiņus jau ir viegli, bet tā jēga līdz skaidrībai nonāk tikai ar grāmatas otrajā daļā esošajiem izskaidrojošajiem komentāriem. Un te ir tā otra grāmatzīme- kamēr pirmā ir tur, kur lasām, tikmēr otrā ir tur, kur saprotam.

Un te ir ko saprast- Odins vien ir pelnījis pats savu sinonīmu vārdnīcu. Kur nu vēl tādas gudras lietas kā ”piecas dienas” (piecas dienas ir sennorvēģu likumos bieži minēts laiks), ”tings” (sapulces vieta, senais parlaments), ”gredzenu lauzējs” vai ”rotlauzis” (bagāts, dāsns vīrs- pirms monētu parādīšanās, kā maksāšanas līdzeklis tika lauzti un dalīti gredzeni un aproces, kas nereti bija savītas vairākās kārtās), ”bābietis” (apvainojums pasīvajā homoseksuālismā), ”Mēness kambaris” (kenings debesīm), ”kraukļa auzas” (kenings kritušajiem) u.c.

Faktiski ”Eddas dziesmas” ir tikai nedaudz vairāk kā puse no grāmatas, kurā ir četras nodaļas. Otra puse ir ”Pielikums” ar pāris lappusēm no tulkotāja, iepazīstināšanu ar Eddas dziesmām, alfabētisko rādītāju (gan latviešu-senskandināvu, gan senskandināvu-latviešu) un jau pieminētajiem komentāriem. Un te ir piebilde: īpaši iesaku izlasīt visu pielikumu- ir vērtīgi!

Īpašs prieks par tulkotāja darbu (es laikam būtu gatavs iestāties Ulda Bērziņa fanu klubā)- bija bauda lasīt visus tos vārdus, kas burtiski ļāva aizceļot laikā un sajusties pašam kā daļai no aprakstītajiem senajiem notikumiem. Tik dzīvīgi, tik trāpīgi un tik labskanīgi- Aklacis, Sargšķēpis, ķēniste, Važubirze, Asšķēpis,… .

Te kā piemērus varētu izrakstīt vairākus (daudz) pantiņus, bet mēģināšu iztikt ar šo:

Vilkačas bij tās,
visdrīzāk, ne sievas!
Tās raito man kuģi
no ragāļiem gāza,
tās tērauda milnām
man pakaļ grasījās,
Tjalvi tās notrenkāja!
Bet ko tu tikmēr, Sirmbārdi?

Es biju pulkā,
kas tejupat posās
celt karogus kaujai
un sārtināt šķēpus.

”Eddas dziesmas” ir kolosāla grāmata gan lasīšanai, gan valodas baudīšanai, gan seno skandināvu mītu iepazīšanai, gan pirkšanai, gan dāvināšanai, gan sevis (un citu) izglītošanai.

Tā saslavēju, ka pašam žēl palika, ka Grāmatu izstādē to nenopirku. Tagad jācer uz dzimšanas dienu vai ar nopūtu jāatliek uz nākamo izstādi.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.