Nosaukums: Doktora Dūlitla peldošā sala.
Autors: Hjū Loftings.
Izdevējs: Liesma.
Gads: 1973
LPP: 302

Hugh Lofting ”The Voyages of Doctor Dolittlle”., 1950.
Tulkojums latviešu valodā- Vizma Belševica

Par grāmatu–
Džons Dūlitls tagad ir slavens zvēru ārsts un nu viņu pazīst visā pasaulē. Tāpēc viņš ik pēc pusgada dodas ilgā ceļojumā un Padlebijā ir retāk sastopams. Tāpēc Tomijs Stabinzs, kurpnieka dēls, ļoti pārdzīvo, ka doktors nav uz vietas, jo Tomijs izglāba vāveri un ļoti vēlas sadakterēt tās kāju.
Kādu dienu Dūlitls atgriežas un Tomijs viņu aizved pie slimā dzīvnieka. Ātri atraduši kopēju valodu, doktors Dūlitls piedāvā Tomijam kļūt par viņa asistentu un doties ceļojumā uz neparasto Zirnekļpēriķu salu.

Ja ir lasīta doktora Dūlitla pirmā grāmata, tad skaidrs, ka jālasa arī turpinājums. Protams, vēl jau ir arī citas grāmatas par doktoru Dūlitlu, bet man mazliet bail gan par izdevēju, gan autora spējām noturēt interesanto stāstījumu vairāku grāmatu garumā. Ka nesanāk kā ar Smaragda pilsētas burvi.

Šī daļa ir tāda kā Tomija atmiņas par satikšanos ar Džonu Dūlitlu, kļūšana par viņa asistentu un došanos ceļojumā uz Zirnekļpērtiķu salu. Gan, lai to izpētītu un atrastu džebrizi vaboli, gan arī satiktu indiāni Garo Bultu. Deviņgadīgajam Tomija tas bija pirmais ceļojums ārpus Padlebijas. Toties kāds! Ar kuģi doties uz Dienvidamerikas krastiem, piestāt Spānijā un iekulties nepatikšanās ar vēršu cīņu piekritējiem, nokļūt vētrā, izglābt indiāņus un nonākt reāla kara pašā viducī… un vēl jau bija Polinēzijas uzraudzībā jāapgūst dzīvnieku valoda un jāpiedalās tiesas procesā, lai izglābtu nevainīgu cilvēku. Tikpat galvu reibinoši piedzīvojumi kā pirmajā daļā, tik šoreiz uz nelielas peldošas salas, kur dzīvo divas naidīgas indiāņu ciltis. Bet tā nav vienīgā problēma- sala peld un pamazām tā virzās tuvāk Antarktīdai. Līdz ar to indiāņiem draud bada nāve un nosalšana, jo nosals gan labības lauki, gan paši indiāņi. Tad nu doktoram darba pilnas rokas- iemācīt indiāņiem iegūt uguni, sarunāt ar vaļiem, lai atstumj salu siltākos ūdeņos, un, protams, kļūt par indiāņu dakteri. It kā ar to būtu par maz, tad salas otra indiāņu cilts nolēma uzbrukt. Tad nu doktors ar Garo Bultu un Bumpo (viņš ar devās ceļojumā ar doktoru) kļuva par Briesmīgiem Trīs un varonīgi cīnījās, lai aizstāvētu savus draugus. Bet tā ka pārspēks bija pretinieku pusē, tad palīgā nāca Polinēzija ar saviem draugiem un miers uz salas tika atjaunots.

Joprojām labs un aizraujošs lasāmais. Varbūt mazliet didaktiskāks kā pirmā grāmata, bet to jau laikam tikai pieaugušā vecumā pamanīs, ka indiāņiem labais baltais cilvēks atnesa gara gaismu un briesmīgais karš vairāk izskatījās pēc krogus klopes. Ko darīt- pieauguša cilvēka blaknes…

Varbūt šoreiz mazāks uzsvars uz dzīvniekiem, bet tāpat to loma visos notikumos ir būtiska un viņi ne reizi vien glāba doktoru un viņa draugus.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.