Nosaukums: Divpadsmit krēsli
Autors: Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2012
LPP: 526

Par grāmatu
Ipolita Matvejeviča sievasmāte, mirstot pasaka, ka savas dārglietas no padomju varas paslēpusi vienā no divpadsmit krēsliem. Ipolits steigšus visu pamet un dodas meklēt bagātības. Drīz vien viņam kompāniju sastāda turku pavalstnieka dēls Lielais Kombinators- apsviedīgs jauns cilvēks, kuru sauc Ostaps Benders.

Saite uz izdevēja mājaslapu- grāmata Divpadsmit krēsli.


Klasika. Klasika, kura ne reizi vien bija redzēta televizora ekrānos. Ne reizi vien tika pieminēta citos darbos, politikā vai tāpat sadzīvē. Un līdz ar to, vairāk vai mazāk skaidrs kādi notikumi ir sagaidāmi grāmatā. Bet tas ne mirkli nemazināja lasītprieku. Grāmata ”Divpadsmit krēsli” šoreiz ir būtiski uzlaboti atšķirībā no ’58. vai ’85.gada izdevumiem, kur ”Divpadsmit krēsli” zem vieniem vākiem mājoja kopā ar otru autoru garadarbu- ”Zelta teļš” un apjoma ziņā bija gandrīz kā ar šo, 2012.gada izdevumu.

Šoreiz uzlabojums ir tieši agrāko laiku cenzūras un laika prasību skartajā cenzēšanā, kad bija jāizņem, jāpārraksta, jāsaīsina…. Tagad var teikt- viss ir tieši tā kā jābūt. Paskaidrots, papildināts un visādi citādi viss izdarīts, lai lasītājam ne mirkli nerastos nezināšana vai pārpratums. Lai visi visu saprastu un labāk uztvertu tā laika teicienus, humoru, dzīvesveidu.

Varbūt latviski daži no izteicieniem likās mazliet stīvi un ne tik krāsaini kā krievu valodā, bet tas laikam jānoraksta uz kinofilmu lielo ietekmi, kuru frāzes ir iesēdušās tā pamatīgāk.

Ja vienā rindkopā jāpastāsta par grāmatas notikumiem, tad jāsāk ar Ipolita Matvejeviča Vorobjaņinova vienmuļo dzīvi Starogradā, kad revolūcija likvidēja visu muižniecību un tai skaitā arī Ipolitu ar visiem viņu tituliem, bagātībām un vētraino uzdzīvi. Tāpēc tagad Ipolits strādā N pilsētas dzimtsarakstu nodaļā un no rītiem vēl sevi sveicina ar ”bonžūr” vai ”gut morgen”, atkarībā kādā garastāvoklī pamodies.
Ipolita dzīve izmainās, kad viņš no mirstošās sievasmātes uzzina, ka visas bagātības vēl nav zudušas, jo sievasmāte daļu no saviem briljantiem paslēpa vienā no viesistabas divpadsmit krēsliem. Tas nozīmē, ka Vorobjaņinovam ir jādodas uz Starogradu un jāsameklē savas agrākās mēbeles. It kā viss ir vienkārši, bet Ipolita vājais raksturs un pa ceļam sastaptais Ostaps Benders, šo krēslu meklēšanu pārvērš par piedzīvojumu daudzu simtu kilometru garumā gan ar kājām pa Kaukāza kalniem, pajūgiem pa Maskavas ielām, ar kuģi pa Volgu. Pa ceļam uzburdami Vasjuku šaha klubam gandrīz vai starpgalaktisku nozīmi.

Klasika, kura ar savu neizsīkstošo humoru par piecas minūtes pēc revolūcijas dzīvi Krievijā un sīkmuižniecības alkām pēc vecās, labās dzīves un turku pavalstnieka apbrīnojamām spējām izpūst no mušas ziloni (un otrādi), spēj smīdināt teju visās nodaļās.
Noteikti ir vērts izlasīt.

[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.