Nosaukums: Dienu zaglis
Autors: Eduards Silkalns
Izdevniecība: Pētergailis
Gads: 2003
Lappuses: 104

Par grāmatu-

Otrais pasaules karš daudziem latviešiem lika izvēlēties kā bēgļiem meklēt jaunas mājvietas. Par vienu no šādām mājvietām kļuva Austrālija. Kāda bija Austrālija, kad tā uzņēma latviešus un kāda tā ir tagad. Kā šajos piecdesmit gados ir mainījusies vide, kur savu jauno dzīvi uzsāka latvieši un kā mainījās paši latvieši. Kā dienu zaglis- laiks uz neatdošanu paņem to, kas viņam pienākas.

Interesants un faktiem bagāts stāstījums no Austrālijas latvieša, kurš, kā divpadsmitgadīgs puišelis kopā ar saviem vecākiem un māsu, no bēgļu nometnes Vācijā nokļuva Austrālijā. Kā viņa ģimene kopā ar vēl vairākiem tūkstošiem bēgļu no Latvijas un sāka savu dzīvi jaunā vidē un kā tā turpinājās šos piecdesmit gadus- ar priekiem, bēdām, cerībām.

Nenoliedzami interesanti un saistoši uzrakstīts, lai gan brīžam grāmatas saturs liksies mazliet saraustīts, jo autors bieži par palīgu izmantoja savu jaunības dienās rakstīto dienasgrāmatu, kas viņam ļāva grāmatā iepīt virkni ar sīkiem un citkārt aizmirstamiem faktiem, kā rezultātā sanāca diezgan bieža pārlekšana no viena vēstures perioda uz otru. Bet tas grāmatas vērtību nebūt nemazināja- nepavisam nav problēmu pielāgoties grāmatas stilam un ļauties, lai tā uzbur gan tā, gan šī laika Austrāliju.

Patiesībā ne jau pati Austrālija ir galvenā, jo grāmata stāsta par to kā latvieši pielāgoja šo neierasto zemi sev. Kā sākuma periodā cerēja uz drīzu atgriešanos, kā organizēja kultūras dzīvi, kā meklēja darbu un cēla pagaidu mitekļus, kurus vēlāk, jau cerībām un ilgām gaistot, nomainīja pret paliekošākiem. Kā pamazām mainās paaudzes- cik grūti jaunajos saglabāt latvietību un cik grūti vecajiem piepildīt kādreizējo sapni par atgriešanos Latvijā.

Bet tas nav gaušanās un skumju pilns apcerējums- tur jautrības un humora ir pārpārēm. Varbūt humors ir vairāk pieņemamāks vecajai paaudzei, bet tas nemazina grāmatas jautro un priekpilno noti. Ik pa brīdim jūtama autora sāpe par to, ka pamazām izjūk Austrālijas latviešu kopības gars, bet kā autors pats raksta: ‘’Gluži kā neviens atsevišķs cilvēks nav sala, tāda nevar būt arī neviena tautas grupa, kas atstājusi savu dabisko dzīves telpu.’’. Varbūt Austrālija pamazām uzsūc sevī latviešus un tie no trimdiniekiem, jaunaustrāliešiem pamazām kļūst par parastiem Austrālijas pilsoņiem, bet tāpat paliek arī paliekošas vērtības- Latviešu nams Melburnā, avīzes un grāmatas. Viena no šīm grāmatām ir ‘’Dienu zaglis’’-biogrāfisks stāsts, kas ļauj Latvijas lasītājam izlasīt interesantus, bet maz zināmus notikumus no latviešu tā laika piedzīvotā Austrālijā.

Šīs, kā arī citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.