Nosaukums: Dienasgrāmata
Autors: Alvis Hermanis
Izdevniecība: Neputns
Gads: 2016
LPP: 248

Par grāmatu-
Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa pierakstītie notikumi, domas un tikšanās dienasgrāmatas formā, laika posmā no 27.07.2015. līdz 27.06.2016.

Alvis Hermanis jau kopš aizlaikiem ir spicē, bet aizvadītajā gadā viņš bija vēl vairāk spicē. Tas, skatoties vietējā mērogā. Un man, kā vietējā mēroga elementam, protams, bija jāizlasa tas, ko viņš nosaucis par savu dienasgrāmatu.

”Dienasgrāmatu” par dienasgrāmatu īsti saukt nevar- tas tomēr ir personīga rakstura daiļdarbs, kurš jau pirms tapšanas bija paredzēts, kā lasāmviela plašam lasītāju lokam. Tāda sintētiska dienasgrāmata. Vairāk kā darbu un tikšanos apkopojums. Un šo darbu un tikšanos rezultātā radušās domas un izsauktās atmiņas. Par cilvēkiem, politiku, notikumiem. Interesanti pasniegti un personīgā viedoklī balstīti ieraksti.

Ļoti grūti ir kaut ko sakarīgi uzrakstīt par tik daudz notikumiem un tik daudz cilvēkiem. Daži ieraksti nepārsniedz i ne divas lappuses, bet tur iekšā ir pamatīgs dziļums, kad lasi un mēģini aptvert to apjomu, bet jūti, ka nespēj. Jo vienkārši neesi skaidrojis Domingo savas domas, sadumpojies gandrīz pret visu Vāciju, ticies ar pasaulslaveniem dziedātājiem un aktieriem. Neesi veidojis operu La Scala vai ar Barišņikovu līdz aizmigšanai skatījies buto.

Bet arī bez visa dziļuma apjēgas, lasīšana ir bauda- ar interesi var sekot slavena režisora vāveres ritenim. Un pabūt aizkulisēs tādiem notikumiem un tādiem cilvēkiem, kuri ikdienā ne tuvu nav līdzās. Tas ir forši. Un milzīgs prieks un lepnums par Alvi Hermani, kurš spējis tik daudz sasniegt (un sniegt joprojām).

Tā kā pie sava eksemplāra netiku (izpirks, bet nu jau ir jauns metiens), lasīju bibliotēkas grāmatu. Un pirms lasīšanas nospriedu, ka pie lielas patikšanas mēģināšu tikt pie savas grāmatas.
Patikšana bija liela, bet jo vairāk tuvojos beigām, jo vairāk sāka likties, ka grāmatu otrreiz nelasīšu. Dēļ sajūtas, ka otrreiz man režisors tik interesantu kopbūšanu nenoorganizēs. Dikti aizņemts kā nekā. Un daži momenti otrajā reizē vairs nebūs tie, kas pirmajā.

P.S.
Pēc ”Dienasgrāmatas” izlasīšanas iesēdās sajūta, ka Alvis Hermanis var uzrakstīt ļoti labu daiļliteratūras grāmatu. Jebkurā žanrā. Jācer, ka viņš kādreiz sagribēs to izdarīt.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.