Deviņas pasakas

Nosaukums: Deviņas paskas
Autors: Karels Čapeks
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1966
LPP: 172

Karel Čapek
Devatero pohadek
1954
Tulkojums latviešu valodā- Anna Bauga

Par grāmatu-
Deviņas dažādas pasakas lieliem un maziem lasītājiem.

No Karela Čapeka daiļrades esmu lasījis vienu burvīgu grāmatu- Dārzkopja gads. Skaidrs, ja ir viena burvīga grāmata no šī autora, tad jāmeklē rokā arī nākamā. Tā nu manās rokās nonāca Deviņas pasakas. Pirmais iespaids bija, ka šī ir bērnu pasaku grāmata. Nu, ja ne kā savādāk, tad vismaz būs tāds kā turpinājums nepabeigtajai bērnībai (bija man vienu gadu tāda literāra caurumu lāpīšana).

Droši vien, ka mazi un pavisam mazi bērneļi par šo ar priecātos, bet es ar savu sabojāto dzīves uztveri, šo grāmatu gribētu nomarķēt ar pieaugušākai auditorijai domātu krāsu. Īsāk sakot- gan, gan.

Dažas no šīm pasakām ir pavisam īsas, bet citas, kā jau tās nosaukums liecina- apjomīgākas. Piemēram, ”Lielā pasaka par policistiem”. Varoņu te ir daudz un dažādi- līdztekus prinčiem, karaļiem un pūķiem ir arī ūdensvīri, policisti, pastnieki un ārsti. Un katrs no tie dara kādu pasakas cienīgu varoņdarbu. Jā, un mazāk no teksta, bet vairāk no zīmējuma spriežot- arī pūķis te nav gluži parasts pūķis ar deviņām galvām.

Zīmējumiem te ir īpaša nozīme- tie ir daudz, tie ir forši un tie glīti papildina tekstu. Feini pēc ilgāka laika palasīt grāmatu ar bildītēm :)

Pāris vietās gan izskatījās, ka autors nohaltūrējis un atkārtojis vienu vai otru gājienu (otrā reize tik ļoti vairs neuzrunā), bet kopumā jāsaka, ka laba grāmatiņa. Kaut kā atsauca atmiņā ”Blēņu stāsti maziem bērniem”. Pat nezinu kāpēc. Laikam signāls, ka jāpaturpina nepabeigtā bērnība ar uzsvaru uz pārlasīšanu.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.