Nosaukums: Degošais pilskalns
Autors: Laimonis Purs
Izdevniecība: Valters un Rapa
Gads: 1999
LPP: 207

Par grāmatu
Pirmā grāmata tetraloģijā par zemgaļu cīņām ar vācu ordeņbrāļiem, kurā jaunais Namejs pēc Viestura nāves cenšas kļūt ne tikai par īstenu valdnieku un padzīt svešos krustnešus no savas zemes, bet arī apvienot sava novada labiešus.


Jau lasot Lejiņa triloģiju ”Zīmogs sarkanā vaskā” biju nolēmis, ka jāizlasa arī Pura pilskalnu četru grāmatu cikls par zemgaļiem, tāpēc to iekļāvu obligātajā literatūras sarakstā. Uz nākamo gadu atstāju Mauliņa ”Tālava” (lasīju n-tos gadus atpakaļ) un Niedres ”Kur zemes robežas, tur dzērves maldās”. Tā kā būšu aptvēris nelielu daļu no Latvijas senvēstures literārā skatījumā.

Atgriežoties pie pilskalniem.
Tagad tā nemaz īsti nevaru pateikt, kur pirmo reizi piefiksēju pilskalnus- vai nu vecāku grāmatplauktā (sērijā ”Stāsti par vēsturi”) vai arī laikraksta ”Pionieris” Putniņa zīmētajos komiksos. Lai vai kā- grāmatu, ja es lasīju (aizmirsies), tad tas bija sen un noteikti tālāk par pirmo grāmatu netiku. Toties komiksus skaidri zinu, ka izlasīju visu. Man liekas, ka pat izgriezu un noliku plauktā (nav gan saglabājies).

Tagad, lasot grāmatu, acu priekš bija šis pats komikss. Neteiktu, ka palīdzēja, bet bija interesanti salīdzināt savu iztēli ar bērnībā lasītajiem zīmējumiem.

Degošais pilskalns savu uzdevumu- iepazīstināt lasītāju ar zemgaļu dzīvi un sagatavot (ieinteresēt) lasītāju uz nākamajām trim grāmatām, pilda godam. Grāmata lasās ļoti raiti un daudzie senvārdi piedod lasāmajam labu rozīnīti.
Autors lasītāju nelutina- nevienam tēlam nav rožu lapiņām kaisītas takas. Ja ne pašam , tad kādam ļoti tuvam varoņa radam vai draugam, likteņzirgs pār šķēpu kāps ar kreiso kāju. Lai gan dažbrīd liekas, ka tam zirgam abas kājas ir kreisās- tā īsti labi tur neiet nevienam. Bet nu tāda tā vēsture sanākusi.
Pašu tēlu raksturjumā autors nav pārāk dziļi paracies, jo laikam saprot, ka nav ko likt iemīlēt varoņus, ja jau tāpat viņu atrašanās lappusēs nebūs ilga.

Nobeigumā vien pateikšu, ka es gribēju lasīt pilskalnus no ”Stāsti par vēsturi” sērijas (laikam ’79.gads), bet bibliotēkā uzskrēju virsū jaunākam laidienam, kurā, nez kāpēc, abas pirmās grāmatas saliktas zem vieniem vākiem. Nez, vai starp šiem abiem izdevumiem tekstā ir kādas atšķirības?
Lai vai kā, atrakstīšos par katru grāmatu atsevišķi, tā kā tuvākajā laikā te nekas vairāk no grāmatām nebūs kā tikai pilskalni.

[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.