Nosaukums: Ceļojums ar ”Kon-Tiki”
Autors: Tūrs Heijerdāls
Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība
Gads: 1959
LPP: 278

Thor Heyerdahl– Kon-Tiki ekspedisjonen, 1948.
Tulkojums latviešu valodā- Elija Kliene

Par grāmatu-
Norvēģu etnogrāfa Tūra Heijerdāla un piecu viņa biedru ceļojums ar balsa koku plostu pāri Klusajam okeānam. 1947.gada aprīlī Kon-Tiki izbrauca no Peru ostas un pēc 97 dienām sasniedza Polinēziju. Vēl pēc četrām dienām- 1947.gada 7.augustā, viņi izkāpa uz kādas nelielas salas Polinēzijā- Raroia rifa.

Te vajadzētu pieminēt savus bērnības dienu iespaidus par Heijerdālu un viņa daiļradi, arī to laiku iespaidus, kad lasīju Kon-Tiki pirmo reizi. Bet, sit kaut ar mietu- neatminos. Lasot grāmatu, ik pa laikam atmiņā uzpeldēja kādas druskas, bet ej un sazin- varbūt tās bija no cita viņa grāmatas par ceļojumu ar Ra. Var jau būt, ka tā ir labāk- nav ko gremdēties atmiņās, ja var izbaudīt pirmlasīšanas prieku. Tas nekas, ka tā pirmlasīšana var būt atkārtota.

Tūram nekādi neizdodas iespiest savu manuskriptu- visur viņš tiek atstumts ar skopu paskaidrojumu, ka polinēzieši nevar būt cēlušies no amerikāņiem. Jo starp viņiem ir milzīgs un nepārvarams šķērsli- Klusais okeāns. Tūru tas sadusmo un viņš nolemj visiem pierādīt, ka ar indiāņu plostiem bija iespējams ceļot un Klusais okeāns nav vis šķērslis, bet ceļš. Tā nu viņš īsā laikā savāc gan komandu- vēl piecus tādus pat trakus skandināvus, atrod līdzekļus un materiālus plostam. Un nepilna pusgada laikā viņš ar savu komandu dodas ceļā no Peru uz Polinēziju. Pēc 101 dienas ceļojuma uz deviņu kopā sasaistītu baļķu plosta, viņi izkāpj Raroia rifa krastā.

Grāmata ir labs piemērs, ka jāļaujas traku ideju īstenošanai. Bez šī ceļojuma nez vai Tūrs Heijerdāls būtu tas Tūrs, kuru mēs pazīstam. Nez vai sekotu citi viņa ceļojumi un līdz ar to daudzmiljonu viņa lasītāju būtu palikuši bešā. Tā, ka šīs ceļojums Tūram bija straujš lēciens viņa karjerā, izaugsmē un atpazīstamībā- grāmata ar milzīgu tirāžu, oskarota dokumentālā filma un milzīga popularitāte. Bieži grāmatā uzpeldēja, ka Tūrs ne tikai vēlas pierādīt, ka viņa teorija par Klusā okeāna šķērsošanu ir pareiza, bet viņš grib pierādīt arī sev, ka viņš to var.

Grāmatā Tūrs apraksta gan mazliet haotisko un skrienošo sagatavošanās posmu, gan nosacīti rimto dzīvi uz plosta. Viņiem jau pats ceļojuma sākums sanāca ar pamatīgām ugunskristībām- vētra, kurā nācās kārtīgi strādāt maiņās un apgūt plosta vadīšanu. Vēlāk, kad ceļojums bija mierīgāks, varēja nodoties aprakstos par zivīm, vaļiem un makreļu ķeršanu. Kā arī veltīt vairākas lappuses apcerei par Fatuhivi salā pavadīto laiku, par Lieldienu salu akmens milžiem un par baltajiem bārdainajiem vīriem, kurus padzina no Titikaka ezera apkārtnes.

Laba grāmata gan bērnībai, gan arī vēlākai lasīšanai- vienkārša valoda un dažādi filozofiski mājieni ļauj nesteidzīgi izbaudīt ceļojumu pāri Klusajam okeānam. Protams, jāpiemin arī filma.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.