Grāmata- BZRK.
Nosaukums: BZRK.
Autors: Maikls Grānts
Izdevniecība: Egmont
Gads: 2013
LPP: 408
Par grāmatu-
Karš notiek nepārtraukti un tas notiek visaugstākajā līmenī- tiek ierauti pat visietekmīgāko valstu ietekmīgākie vadītāji. Bet par šo karu zina ļoti maz cilvēki, jo karš notiek nanopasaulē ar nanorobotiem un biotiem. Un kaujas lauks var būt ikviens cilvēks. Un ikvienu cilvēku nanoroboti var pārveidot iejaucoties nervu un smadzeņu darbībā.
Par grāmatu uzzināju IneseMaria rakstā un nolēmu, ka man ar šis darbs varētu patikt. Kā nekā grāmatas ideja un sižets izklausījās gana interesanti, lai pamēģinātu pašam izlasīt.
Izlasīju un jāsaka, ka saņēmu visu to, uz ko cerēju- ātri lasošu un samērā interesantu izklaidi pāris vakariem. ”Samērā” tāpēc, ka sākumā jutu nelielu haosu visā stāstā- īsti nevarēju prātā sakārtot, kurš ir labais un kurš ļaunais. Kurš darbojas makro un kurš nano pasaulē. Kurā mirklī un kā tā darbība pāriet. Kur un kā viņš redz vairākus logus. Bet ielasījos un pamazām tā bilde noskaidrojās jau tīri labi. Protams, daži jautājumi joprojām mani nomocīja, bet gan jau tos atbildēšu lasot nākamās BZRK daļas (tādu vēl esot trīs). Ceru, ka izdevniecība Egmont strādās čakli un iepriecinās savus lasītājus.
Visas kaujas pamatā notiek ”gaļā” (cilvēkos) un nanoroboti un bioti izcīna savas kaujas pasaulē, kuru mēs redzētu aplūkojot savas ķermeņa daļas mikroskopos- vecas ādas plēksnītes, matiņi, izaugumi, ausu sēri, puņķi, gļotas, nervu vadiņi, radzenes un vēl dažādi anatomijas stundām piederīgi elementi ir tie, kur nano kareivji izcīna savas kaujas, lai pakļautu vai tieši pretēji- atbrīvotu cilvēku. Jo cilvēku, pareizi satīklojot, var vadīt un kontrolēt gluži kā robotu. Un satīklojot daudzus cilvēkus var izveidot nākotnes cilvēku rasi, kuri nepazīst bēdas, rūpes un skumjas. Laimīgo cilvēku rase. Vadāmi, kontrolējami un laimīgi.
Jautāsiet, kas vada šos nanorobotus un biotus? Tādi paši cilvēki, no kuriem liela daļa ir datorpasaulē norūdījušies pusaudži- viņi vada savus nanorobotu armiju pa cilvēku iekšām. Un cenšās izvairīties (vai kauties, ja neizdodas izvairīties) no cilvēku DNS veidotiem biotiem, kuri cenšas pasargāt pasauli no nanopārvaldības. Un zaudēt negrib neviens, jo, lai arī kādam tā šķiet tikai spēle, cena par sakāvi var būt gana sāpīga.
Uhh, laikam tīri smalki izrunājos par notikumiem grāmatā, bet nelielajam ieskatam īsāk neizdevās.
Kā jau augstāk minēju- grāmata ir interesanta. Un domāju, ka interesanta tā šķitīs ne tikai pusaudžiem vai rūdītiem fantastikas mīļotājiem, bet jebkuram aizraujošas literatūras cienītājam. Jo te ir viss, kas aizrauj lasītāju- interesanta vide (gaļa), interesants uzdevums, neliela romantiska līnija, interesanti personāži. Un ko tad vēl vairāk vajag?
[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
O gospoģi- šitam arī bija paredzētas vairākas daļas?? Man tā īsti neiepatikās, bet lasīju jau pirms kāda laiciņa un nu vairs lāgā neatceros, kas bija tie galvenie iebildumi. Ā, laikam tas galvenais ļaundaris- Siāmas dvīnis un tas, kas ar viņu notika, likās visai šausminošs. Un tādu “monstru” ieviešana par daiļdarbu varoņiem man vienmēr liekas tāda kā samākslota. It kā būtu jāparāda kaut kas, kas nav pieejams “normālam” cilvēkam, bet ja autoram ievajagas kaut ko tik specifisku, tad rodas jautājums- priekš kam gan? Apmēram kā sengrieķu “dievs no mašīnas”- kaut kas pārdabisks, uz ko var nogrūst visus atrisinājumus.
Starp citu- Tavā lasāmajā listē redzēju Piecus pirkstus. Labs gabals, bet tam arī paredzētas daļas…
Laikam Nobelu starplaikā man šis nāca kā pārmaiņa, tāpēc ar patika. Jā, patika arī, ka ātri izlasās. Par to arī prieks :)
Man liekas, ka autors te tomēr spieda uz kaut kādu pretīgumu- galvenais ļaunais, meitene ar haizivs zobiem, notetovētā, kaujas vide gaļā… tas viss tā kā vairāk priekš jauniešiem.
Pieci pirksti vēl gaida savu kārtu bibliotēkā- baigi pieprasīts gabals (gara rinda) :)
Rinda- jā. Es arī ilgi gaidīju. Varbūt vēl pagūs iznākt otrā daļa… :)