Nosaukums: Brīvroku mamma
Autors: Reičela Meisija Steforda
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2016
LPP: 256

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2017

Rachel Macy Stafford– Hands Free Mama .,2013.
Tulkojums latviešu valodā- Lilija Berzinska

Par grāmatu-
Reičela dalās pieredzē kā atbrīvoties no mūžīgās aizņemtības un vēlmes pārbaudīt ”laika zagļus”- tālruni, sociālos tīklus, epastu, un vairāk laika veltīt savai ģimenei, draugiem un sev.

Tā kā Vecāku žūrijas anketas iesniegšanas termiņš tuvojas, tad īpaši neiedziļinoties ķēros klāt priekšpēdējai grāmatai. Oioioi, vajadzēja iedziļināties, lai sevi morāli sagatavotu… Pēc izlasīšanas gribās ieskatīties acīs tam cilvēkam, kurš šo ielika žūrēšanai (atsist vēlmi piedalīties nākamreiz, m?) un par spīti Reičelai vairāk laika pavadīt lūrot tālrunī (ieslēgt nav obligāti).

Ir grūti noturēt sevi rāmjos un neizpausties tikai ar rupjvārdiem- nu kā viens cilvēks (tas par autori) var būt tik aprobežots, divkosīgs un pārspīlēts! Viss viņai ir galējībās- lai arī bez darba, visur jābūt klāt un jātēlo vāciņš katrai burkai. Skaidrs- ilgi nav jāgaida uz pārpūli un besi. Pēc tam pēkšņi nāk apskaidrība- tālruni nost, epastu nost, internetu nost. Jo man taču ir bērni (beidzot pamanīja!)! Un te nu sākas- tālrunis ir visa ļaunuma sakne, kura dēļ cieta bērni, cieta autore un cieta viņas vīrs. Faktiski visas grāmatas garumā bija tāda sajūta, ka spāņu zābaki salīdzinot ar ieskatīšanos mobilā tālruņa ekrānā, ir smilgu glāsti rasainā pļavā.

Teksti ir tik salkani un pārspīlēti (es atrāvu skatienu no tālruņa un ieraudzīju savu bērnu acis- ak dievs, kas par acīm!), viss ir samākslots un piedzīts pareizam pārdošanas formātam (es tagad esmu brīvroku režīmā un lidoju, lidoju, lidoju), nemitīga sevis lielīšana un skatīšanās spogulī (es, es, mans, mans, man, man, esmu talantīga, mans talants,…), muļķīgu tekstu sacerēšana (es ar meitiņu 30 minūšu laikā vairākkārt izlasīju vēstules, pārrunājām, sacerējām atbildes, izkrāsojām, izpušķojām) un divkosības augstākā pilotāža (es atmetu lūkošanos datora ekrānā, es neskatos tālruņa ekrānā…. bet paldies par daudzajiem laikiem, komentāriem, vēstulēm, tvītiem, lasījumiem, utt- tie man ļoti daudz ko nozīmē (lasi- jums gan jāsēž ekrānos un jāatbalsta mana neskatīšanās ekrānā)).

Visu laiku likās, ka autore maļ vienu un to pašu- gandrīz vai katru reizi atverot grāmatu, bija sajūta, ka šo jau lasīju un kļūdas pēc grāmatzīme ielikta iepriekšējā nodaļā vai lappusē. Īstenībā viss ir vienkārši- grāmatas otrs nosaukums varētu būt: Kā vienu teikumu izstiept grāmatas biezumā.

Ārkārtīgi sekls, banāls un kaitinošs darbs- sākumā vēl lasot smējos, bet nebiju vēl ticis vidū, kad kliedzu uz Mēnesi un relaksācijai skrāpēju metālu pa asfaltu. Pat nevaru iedomāties, kam un kādos nolūkos šis varētu patikt, jo te nav absolūti nekā, ko varētu paņemt. Kompleksu, galējībās krītošas un sevi necienošas tantes mēģinājums parādīt, ka viņa ir atradusi pareizo ceļu pareizai dzīvei, lai gan tas vairāk izskatās pēc vēlmes notirgot sūdu kā inovatīvu pieeju, svaiga redzējuma pilnu, labestīgu padomu un… ai, nē- vienkārši sūdu.

Grāmatas vērtējums: 1/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.