Grāmata- Brīnišķīgais mežs. Medniekstāsti.
Nosaukums: Brīnišķīgais mežs. Medniekstāsti.
Autors: Viesturs Valdis Dreimanis.
Izdevniecība: Lauku Avīze
Gads: 2016
LPP: 320
Par grāmatu-
Kandavas puses mednieka atmiņu stāsti par mežos redzēto, piedzīvoto un, protams, arī nomedīto.
Viena no tām grāmatām, kuru man ieteica izlasīt. Un pateicoties tam, tāpēc arī savā lasāmajā sarakstā izveidoju arī ieteikumu sadaļu, kura gan aizpildīta tikai par trīsdesmit procentiem (ja kādam ir grāmatieteikums, tad droši var komentāros atstāt).
Paldies Fledim par ieteikumu- grāmata patika. Un, lai arī pats neesmu mednieks, lasīju ar aizrautību.
”Brīnišķīgais mežs. Medniekstāsti” ir ceļojums pa Latvijas mežiem zinoša gida pavadībā. Dažreiz tas ceļojums lasītājam ir divatā, bet bieži vien ceļabiedru ir daudz. Un visus viņus vieno …gribētu jau teikt- kaislība uz medībām, bet te drīzāk iederētos- rūpes par mežu. Jo, grozies kā gribi, bet tas, kas vislabāk pārzina dzīvi mežā, laikam jau vien mednieks ir.
Vismaz par grāmatas autoru ir skaidrs- viņš ar visu sirdi un dvēseli ir mežā. Labi, te nav tēlainu pieclappušu gari apraksti par rasām un skujām, bet toties ir sirsnīgā valodā aprakstītas izjūtas un notikumi, ka tās pieclappuses tālāk pašas galvā aprakstās. Tāpat sanāk iepazīties ar cilvēkiem- lielākiem vai ne tik lieliem medniekiem, viņu raksturiem un viņu lomai šajos medniekstāstos.
Atzīšos, sākumā, kad iepazīšanās nolūkos pāršķirstīju grāmatu, sanāca uzdurties uz pāris vietām, kur varēja matīt visai nievājošu attieksmi. Likās, kā tad tā- biju pārliecināts, ka kārtīgi mednieki stāv pāri šādām runām par zaļajiem un tamlīdzīgiem. Bet ielasoties ātri sapratu- tas jau tik tāds mednieku runasveids. Tā teikt- profesionālais žargons.
Var jau būt, ka kādam vājāka rakstura veģetārietim šī grāmata būtu par smagu, bet tiem, kuri vēlas iepazīties ar mednieku ikdienu, vilku dzīšanu, bebru medībām (šis man bija interesanti- kā nekā tiku kārtojis personīgus rēķinus), rukšu medībām, pīļu medībām,… vienā vārdā sakot- medībām, tiem šī grāmata noteikti būs kā aizraujošs piedzīvojums. Plus vēl skaistas bildes komplektā ar vienkāršu, bet sirsnīgu valodu noteikti uzkurinās vēlmi doties mežā. Tāpat, bez rores. Pastaigāties un pavērot mežu ar citu skatu.
Ir izdota arī otra Medniekstāstu grāmata. Jāpagaida, kad noplaks šīs grāmatas emocijas, tad domāšu vai gribu lasīt.
Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Otrā daļa nu tā. Principā tas pats vien ir, stils saglabājas, zvēri citi, bet tāpat tiek lenkti, dzīti un gāzti. Tagad gripas laiks- būtu noderīgi iepazīties ar mednieku ārstniecības metodēm. Katrs to gan nevarētu dabūt gatavu. Autors varbūt drusku biežāk papukst par politiku, likumdošanu un tā.
Žēl gan, ka neņēma citus medniekžanrus klāt.
Man būtu interesanti ar tām medniecības melnajām pusēm- maliķi; dunduki, kuri šauj sev vai citiem miesā; mežu izciršana…
Tātad- otro grāmatu var izlaist. Protams, ja vien badā neuzskriešu virsū.
P.S.
Starp citu- Lāceņu liķierim, kafijai un laupīšanai ir otra grāmata (ir tikusi manos nagos ;))
Jā, tai pensionāru bandai ir arī otrā sērija, bet, manuprāt, pirmā ir labāka. Apmēram tas pats, kas ar medniekstāstiem- stiliņš saglabājas, bet kaut kā tomēr pietrūkst.