Nosaukums: Bites
Autors: Mēliss Frīdentāls
Izdevniecība: Mansards
Gads: 2015
LPP: 248

Meelis Friedenthal– Mesilased.,2012.
Tulkojums latviešu valodā- Maima Grīnberga

Par grāmatu-
17.gadsimta nogalē Laurentijs Hils ierodas Tērbatas universitātē, lai turpinātu studijas, kuras bija spiests pārtraukt Laidenē. Drēgnais laiks un mīļotā papagaiļa nāve saasina Laurentija slimību un turpmākās sešas dienas viņš pavada ne īsti nomodā, ne miegā- drudzis un ēstgribas zudums nemitīgi viņu ved šaubās par redzētā un piedzīvotā patiesumu un vai tiešām viņš ir pie vainas to cilvēku nāvē, kuriem viņš ieskatījies acīs.

Šī gada lasāmajā sarakstā izveidoju jaunu apakšsarakstu– ieteikumi. Daudz jau man neieteica, bet starp trim ieteiktajām grāmatām bija arī viena no Mairitas- Mēlisa Frīdentāla ”Bites”. Viņa gan piebilda, ka ieteikums ir ar nedaudz savtīgu nokrāsu, bet tas tik piedeva ieteikumam papildus vērtību- sapratu, ka būs viedokļa vērtēšana un salīdzināšana. Tāpēc nolēmu atlikt uz gada nogali.
Nogale pienāca un …. un jāsaka Mairitai liels paldies- grāmatu izrāvu divos vakaros (būtu laicīgāk sācis, tad pietiktu ar vienu). Manuprāt, viena no labākajām grāmatām, kas lasīta 2017. Tas nozīmē, ka pēc dažām dienām, kad publicēšu 2018.gada lasāmo sarakstu, tur būs arī ieteikumu sadaļa.

Ir 17.gadsimta nogale. Lietainā un drēgnā laikā Laurentijs Hils ierodas tagadējās Igaunijas teritorijā, lai turpinātu studijas Tērbatas universitātē. No iepriekšējās mācību iestādes Laidenē viņš bija spiests aiziet kāda skandāla dēļ. Tāpēc viņš izvēlējās kādu provinces universitāti ar daudz maz pieklājīgu reitingu.
Viņam līdzi ir nedaudz mantu un būrī papagailis Kodija. Putns viņam palīdz neieslīgt dziļākā melanholijā un nomierināt sevī melno žulti. Diemžēl putns neizdzīvo pat dienu šajā drēgnajā laikā. Un varbūt tieši tāpēc universitātē Laurentijs ierodas slims un drudža nomocīts. Pazaudējis ēstgribu, viņš tomēr piespiež sevi doties imatrikulēties, vizītē pie profesoriem un uz studentu balli. Laurentiju vai ik uz soļa pavada nelabums un trūdu smaka, kā dēļ viņš nespēj ieēst un iedzert piedāvāto ēdienu- tas smaržo un garšo pēc trūdiem. Laurentijs jūt ka zaudē spēkus un viņš nav pārliecināts, ka viss viņam apkārt ir īsts un patiess.

Sākšu ar to, kāpēc nosaukums ir ”Bites”: Dvēsele mūsos ienāk no ārienes un visu laiku dodas no mums ārā, kā dvaša, kā bites no stropa. Ienāk kā spiets tukšā stropā, piebūvē to pilnu šūnām, sanes medu. Un atstāj mūs tāpat kā bites stropu, karstā dienā piepeši savācas spietā un dodas prom, kaut kur.
Un tas nosaukums ir viltīgs- tas nemitīgi par sevi atgādina, liek meklēt tekstā to sanoņu un zumēšanu. Un tiklīdz samani, tā tas liek domāt dziļāk, savādāk. Pēc tam arī grāmatas vāks liksies saprotams un precīzs grāmatas atainojums.

Bija vēl daži labi bišu citāti, bet tos nesanāca izņemt no grāmatas melanholiskās un drūmīgās noskaņas nesabojājot citātu burvību. Protams, varētu pārrakstīt arī puslappusi no grāmatas, bet šoreiz būs vien jātic, ka tie citāti bija burvīgi. Vienkārši tādiem tiem ir jābūt, jo visa grāmatas valoda ir burvīga. Noskaņa, pēcgarša, iztēles dzinulis, tēli, notikumi, apraksti, filozofija,… viss bija tik dzīvs, tik saprotams un tajā pat laikā noslēpumaini mistisks- lasot ir tāda sajūta, ka esi apņemts ar no grāmatas nākošās miglas pelēcīgumu, bet tajā pat laikā viss lasītais tik spilgti izkrāsojas uz tās fona.
‘’Bites’’ uzrunās tos lasītājus, kuri vēlas uz kādu vakaru ienirt un pazust kādā citā laikā un citā pasaulē, nebaidoties no tumšajiem viduslaikiem un ar māņticību piesūkušos dzīvi. Protams, ne visi sajūsmā lauzīs krēslus, bet skaidrs, ka grāmatas pēcgarša, vai tā būtu dubļu, trūdu, līķu smaka, sveču kodīgie dūmi vai Kodijas dotā medus maize, tik viegli neatstāsies.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.