Grāmata- Billes skaistā jaunība.
Nosaukums: Billes skaistā jaunība.
Autors: Vizma Belševica
Izdevniecība: Jumava
Gads: 1999
LPP: 196
Latvijas kultūras kanons- literatūra
Par grāmatu-
Noslēdzošā grāmata par Sibillu Gūtmani- Billi. Kad fronte aizvirzījusies pāri, tad Bille ar mammuci dodas atpakaļ uz Rīgu. Lai arī Rīgā pēc ūdens jāstāv rindā, ēdamā nav, darba nav, tās tomēr ir mājas un tur ir gan bērnības draudzenes, gan klasesbiedrenes.
Bille jau ir tas vecums, kad no armijas saņem vēstules un apmeklē skolas balles. Pēdējais gan viņai vairāk tāds pienākums, bet tāpat sanāk gan citus pavērot, gan pašai padejot, gan arī izbaudīt godu būt tai meitenei, kuras dēļ sācies balles kautiņš.
Bet nav laika tikai ballēm, Billei arī jāstrādā- tipogrāfijā, pie grāmatām. Un jāuzraksta kāds dzejolis.
Billes triloģija bija (ir) viens ļoti patīkams literārs baudījums- dzīva valoda, dzīvi tēli, vēsture tikpat dzīva. Labāku ceļojumu laikā grūti iedomāties. Lai arī pēc lasīšanas pagājis kāds laiciņš un visas trīs daļas saplūdušas vienā, mēģināšu dalīties iespaidos par pēdējo grāmatu.
Bille, daļu kara laiku pavadījusi Klušās, dodas atpakaļ uz Rīgu. Tur, aukstajā dzīvoklī, viņiem trijatā jāizdomā kā savilkt galus un izvilkt dzīvi. Bille mēģina tirgot puķes, bet kuram kara laikā interese par puķēm. Mēģina utenī notirgot saimniecības lietas. Tad dodas uz pierīgas zemnieku mājām mainīt drēbes, vērtslietas un ko tik vēl ne, pret pārtiku. Smagi laiki ir visiem. Billei izdodas iekārtoties darbā burtličos. Mācās, saņem stipendiju un ik pa laikam dodas uz randiņiem. Bet, kā jau lēvuram, vienmēr sanāk kādas ķibeles. Pat ar kronvaldieti. Smagie kara gadi pamazām paliek aiz muguras un pamazām rodas doma, ka vajadzētu ne tikai lasīt, bet arī pašai kaut ko uzrakstīt. Un kā par brīnumu, tur neviens lēvuru nesaskata.
Pat nezinu kā visas emocijas saburtot. Skaidra lieta, ka pilnīgi noteikts ieteikums lasīt visiem, kuri nav lasījuši. Tikpat noteikts ieteikums lasīt visas trīs daļas pēc kārtas uzreiz. Negaidīt un netaisīt starplasīšanas pauzes. Būs ņiprāka pēcsajūta. Mazliet gan pēclasīšanas izjūtās ievibrējas kāda skaudrāka stīga- par Billes ciešanām, pāridarījumiem, bērna acīm skatīto pieaugušo ačgārno un netaisnīgo rīcību. Bet tas tikai lasītājam kaut kur iekšā skan. Grāmatā Bille nesūdzas. Ne reizi nebija kāds teksts ar gaušanos un pārmetumu notīm. Nē, Bille pieņēma spēles noteikumus, cīnījās un nepadevās. Un tas, pie grāmatas (visu triju grāmatu) neskaitāmajiem plusiem, pieskaita vēl vienu treknu plusu.
Visas trīs Billes grāmatas pelnījušas goda vietu ikviena grāmatmīļa grāmatplauktā.
Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Leave a Reply