Grāmata- Bille dzīvo tālāk.
Nosaukums: Bille.
Autors: Vizma Belševica
Izdevniecība: Jumava
Gads: 1996
LPP: 220
Par grāmatu-
Bille nu jau liela meitene- iet skolā. Lai gan palaidnības tāpat prātā. Tik cik nu tās palaidnības- drīzāk sava veida mūžīgā neveiklība un pašpārliecinātības trūkums. Un galu galā, vai maz palaidnībām prātā vietas- sācies karš un pilsētā te vācieši, te krievi, te atkal vācieši. Un papiņš ar pie vāciem. Ar pārtiku grūti un glābiņa nav pat laukos.
Pēc tik labas pirmās grāmatas, skaidrs, ka nedrīkst ilgi gavēt un jāķeras pie nākamās grāmatas. Šoreiz gan tas fons nedaudz drūmāks, jo karš.
Rīgā ir grūti gan ar darbu, gan ar pārtiku, tāpēc Bille pa laukiem. Tur ar Anitu ganu gaitas var labi apvienot ar rotaļām, nebēdnību vai kaušanos. Kas nu kuru reizi sanāk. Bet laiks mainās. Un arī Bille mainās. Kļūst pieaugušāka. Un atgriežoties Rīgā redz jaunas skolotājas skolā, krievus, vāciešus un cilvēkus ar uzšūtu dzeltenu zvaigzni…
Grāmata iesākas ar bailēm, kas tā arī neatstājas visu grāmatas laiku- bailes no vāciešiem, bailes no skrodera, bailes no papuča uniformā, bailes no žņaudzēja un bombardēšanas. Drūms laiks Billei jāpiedzīvo, kad ikdienu pazūd cilvēki, līķus krauj žogmalē, cilvēki kļuvuši daudz drūmāki un aizdomu pilnāki. Īpaši ja vēl papiņš ģērbjas vācu uniformā.
Joprojām ir sajūta, ka nebiezā (200lpp ar astīti) grāmatā ir ietverti pārāk daudz notikumu, kurus nav iespējams aptvert īsā atrakstā. Pārāk koncentrēta hronika. Ar emocijām, personīgumu un vēsturi. Tāpēc jāiztiek ar vienkāršu nosmēlumu no virsas– Bille pieaug ar katru gadu un katru notikumu. Viņa tagad saprot, ka vienkārša blēdība vai nelaikā pavērta mute var draudēt ar cietumu vai pat nošaušanu. Tagad ir laiks, kad jāklausa pieaugušie un jātin gaļa zem kleitas, lai var nogādāt ēdamo mājiniekiem.
Neskatoties uz drūmo un pieaugt liekošo laiku, Bille joprojām ir tā pati mazā un vērīgā meitene, kura atceras vai ikvienu pieaugušā teikto un precīzi to iepin savās ikdienas gaitās.
Un skaidrs, ka tagad mazliet sāpīgi būs ķerties pie pēdējās Billes daļas (tāpēc, ka pēdējā). Šis noteikti ir viens fantastiski labs literārais piedzīvojums.
Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Es tā saprotu, ka tagad šī grāmata ir izdota zem nosaukuma “Bille un karš”. Izmanīgais izdevējs spēlē lohatronu.
Interesanti, kāds viņiem pamatojums mainīt grāmatas nosaukumu? Nav tā kā autortiesību pārkāpums?
gan jau ir saskaņots ar tiesību turētājiem.
Ok, bet tas nemazina interesantumu- kāpēc jāmaina nosaukums? Nebija jau nekāds ”darba variants”, kuru autore nepaguva noformēt līdz galam. Ja ar autortiesībām ir kārtībā, tad kā paliek ar cieņu pret autoru?
Papildināts: Izskatās, ka tas nav izdevēja pašizdomājums- letonika.lv atradu, ka tāds nosaukums parādās. Laikam autore pārdomājusi.