Nosaukums: Bērnudienas Komunālijā.
Autore: Zane Daudziņa.
Izdevējs: Zvaigzne
Gads: 2024
LPP: 256

Par grāmatu–
Kādā Rīgas komunālajā dzīvoklī mitinās mazā Zane ar vecākiem un savu tanti. Pārējās komunālā dzīvokļa istabas aizņem Naģa ar ģimeni, netīrīgs profesors, invalīde Zina, ebrejs Rafa, kaķis Bonza, omonietis Saša,… smakas, žurkas, blaktis un milzum daudz dažādu iespēju notikt notikumiem.

Kādu dienu klausījos Radio mazo lasītavu, kurā lasīja, skatīja un aprunāja Zanes Daudziņas jaunāko grāmatu ”Bērnudienas Komunālijā”. Droši vien tāpat kā vairumam, kuri dzirdēja šo raidījumu, arī manī iesakņojās pārliecība, ka šī grāmata ir jāizlasa. Tā kā man grāmatplaukts ir pilns un līdz decembra ģenerāltīrīšanai ir jāgaida, tad iestājos bibliotēkas rindā. Man palaimējās tikt otrajam. Dažās Jūrmalas filiālēs rinda jau ir pārdesmit cilvēku.

Pirms sāku ar iespaidiem par saturu, vispirms gribētu paust dažus vārdus par formu. Ja es tikko būtu nokāpis no koka un neko nebūtu dzirdējis ne par autori, ne par grāmatu, tad būtu stipri liela pārliecība, ka manās rokās ir nonākusi grāmata bērniem. Izvēlētais vāka burtveidols un, galvenais- grāmatas teksta burtu lielums, pamatīgi mulsināja. Var jau būt, ka tam ir kāda dziļāka doma, bet nu sajūta bija, ka kāds pārlieku dikti rūpējas par lasītāju redzi.

Toties saturs pilnībā parūpējās, lai lasītājam būtu interesanti no pirmā līdz pat ceturtajam vākam. Brīžam jautri, brīžam aizkustinoši, brīžam skumji… pamatīgs emociju kokteilis. Ļoti piestāvošs komunālā dzīvokļa raibajam iemītnieku sastāvam un viņu piespiedu kopbūšanai.

Ļoti laba valoda un ļoti labi attēloti notikumi- manuprāt, grāmatas lielākā vērtība. Jebkuram lasītājam- vai padomju laikus pieredzējušam, vai tādam, kurš par to periodu neko nav dzirdējis, šī būs ļoti interesanta un izklaidējoša grāmata. Lai arī aprakstītās situācijas bieži vien ir nebēdnīgas un labi notur iekšējo smaidu, tām tikpat bieži cauri var just arī tādu kā sāpi, tādu kā smeldzi. Sarkasms to mazliet pabīda uz jautrības pusi, bet starp rindiņām sanāk izlasīt arī vairāk. Tādi bija laiki…

Nodaļas ir īsas- vien dažas lappuses, veltītas kādam gadījumam vai cilvēkam. Vai gadījumam ar cilvēku. Hronoloģiski īsti nav, varbūt šur tur arī atkārtojas kāda piezīme…labi- pārklājas, bet pamazām, tuvojoties grāmatas beigām, Zane pieaug un arī notikumi kļūst nopietnāki un pamazām pienāk beigas ne tikai grāmatai, bet arī bērnudienām Komunālijā. Bija ļoti labi. Beigās vēl piebilde tiem, kuri īsti nelasa dzīvesstāstus vai atmiņas- šo darbu var lasīt abēji- gan kā atmiņas, gan kā liecību par tiem laikiem.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.