nometne14

Nosaukums: Bēgšana no nometnes nr.14.
Autors: Bleins Hārdens
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2015
LPP: 256

Blaine Harden
Escape from camp 14
2012
Tulkojums latviešu valodā- Juris Miesnieks

Par grāmatu-
Žurnālists Bleins Hārdens stāsta par Ziemeļkorejas koncentrācijas nometnē dzimušo Šinu, kurš kopš dzimšanas dzīvojis necilvēcīgos apstākļos un spēja no stingri apsargātās nometnes izbēgt un nokļūt brīvībā.

Saite uz izdevēja mājaslapu- Bleins Hārdens- Bēgšana no nometnes nr.14

Nekas tā nebiedē vairāk kā īstas šausmas. Šajā grāmatā šausmas beidzās tikai tuvu pie beigām. Viss līdz tam bija normāli domājošam cilvēkam ārpus saprašanas.

Šins piedzima laikam jau visnecilvēciskākajā un šausminošākajā vietā uz zemes- stingri apsargātajā nometnē nr14. Te sargi varēja darīt ar ieslodzītajiem ko grib- izvarot, piekaut un pat nosist. Viss bija atkarīgs no viņu garastāvokļa un pārkāpuma smaguma. Lai gan biežāk tikai no sargu garastāvokļa.
Ieslodzītajiem te nebija nekādu tiesību- tikai smags darbs un bezierunu pakļaušanās. Un mūžīgā citu nosūdzēšana un savu it kā izdarīto pārkāpumu nožēlošana. Ja esi strādīgs un sūdzmanīgs, tad ir iespēja tikt pie kādas lielākas porcijas ēdamā, kas parasti ir samalta kukurūza un kāpostu zupa. Ja nē, tad ēdamais nost un pusbadā esošs vari meklēt kādu nesagremotu kukurūzas graudu govs kakā vai ceļa dubļos. Bet tikai tā, lai sargi nepamana. Citādi piekaušana, cietums vai vēl kas pēc sargu ieskatiem.

Bads, bailes, netīrība, utis, slimības, pārstrādāšanās… nometne neatstāj nekādas iespējas izdzīvot.
Izņēmuma gadījums bija Šins, kad viņam viens ieslodzītais, kurš tikai nesen tika ieslodzīts šajā nometnē, izstāstīja par dzīvi ārpus žoga un pat ārpus Ziemeļkorejas. Par to, ka tur dzīvo cilvēki, kas ir nauda, ka viņi var brīvi pārvietoties un, galvenais- viņi var paēst. Tieši ēdiens bija Šina galvenais dzinulis tikt ārā.

Vairāk vai mazāk biju gatavojies, ka saņemšu šādu ”šausmu” stāstu. Dažas vietas šokēja vairāk, dažas mazāk, bet kopumā jāsaka, ka ļoti smaga grāmata.

Vienīgais, kas man negāja pie sirds bija pasniegšanas forma. Stāstītājs bija nevis Šins, bet žurnālists. Un līdz ar to bija tāda kā atstāstījuma piegarša, kas mazināja to klātbūtnes efektu un lasītprieku. Skaidrs, ka pašam Šinam vārdu krājums ir niecīgs un viņa spējas uzrakstīt grāmatu ir visas ierobežotas un tas nozīmē, ka viņam vajadzēja palīgu. Un nevarēja tā vienkārši viņa vārdā aprakstīt visu to briesmu un šausmu pilno ceļu līdz brīvībai. Tad tas nebūtu godīgi pret lasītāju. Skaidrs, bet tāpat prasījās kāds dzīvāks stāstījums, jo varēja just, ka vietumis žurnālistam sanāca pārāk ”sauss raksts”.

Bet kopējo ainu tas neizbojāja- ir iepazīts kāda cilvēka dzīvesstāsts, iepazīta dzīve Ziemeļkorejā un iepazīta elles zemes virsū, kas pastāv jau vairākus desmitus gadu. Un tādas ir vairākas.

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.