Nosaukums: Baraks Obama- melnais Kenedijs
Autors: Kristofs fon Maršals
Izdevniecība: Pētergailis
Gads: 2009
Lappuses: 239

Par grāmatu-

Stāsts par parastu afroamerikāni, kurš liekot lietā gan savas darba spējas, gan talantu, gan arī lielu daļu veiksmes atver jaunu lappusi ASV vēsturē- pirmais melnais prezidents. Grāmata ir kā atbilde uz jautājumu- kā no parasta amerikāņa tikt līdz ietekmīgākās valsts vadītāja amatam?

Vēl pavisam nesen mēs visi varējām būt par lieciniekiem, kā ASV notiek prezidentu kandidātu cīņa par vietu Baltajā namā. Uzcītīgākie droši vien jau ar interesi sekoja cīņai starp Hilariju Klintoni un Baraku Obamu- kurš no viņiem tiks pie vairāk balsīm, lai tiktu izvirzīts no demokrātu partijas, kuram būtu tālāk jāsacenšas ar republikāņu prezidenta kandidātu Džonu Makeinu. Bet skaidrs, ka tas ir politiskā teātra pēdējais cēliens, jo, lai nonāktu līdz šādām cīņām ir jāiegulda milzīgs darbs. Ļoti milzīgs darbs, jo postenis ir svarīgs ne tikai pašiem amerikāņiem, bet arī pārējai pasaulei.

Faktu, ka ASV pirmo reizi tās vēsturē vadīs melnais, droši vien ir dzirdējuši pat tādi, kuri absolūti neinteresējas par politiku, jo tas tika (un droši vien ilgi tiks) skandēts daudz un dikti. Un te būtu vietā jautājums- kā ASV līdz tam nonāca? Kā viņi spēja pārvarēt savu rasistisko pagātni un savu valsti uzticēt vadīt cilvēkam, kura māte ir baltā no Kanzasas, tēvs- melnais no Kenijas un patēvs- musulmanis no Indonēzijas? Kāpēc tieši Obama un kāpēc tieši tagad? Un kāpēc Baltā nama krēslā netika pirmā sieviete- ASV prezidente?

Ja interesē atbildes uz augstākminētajiem jautājumiem un ir interese par nedaudz plašāku šī posma atainojumu, tad grāmata neliks vilties. Pēc izlasīšanas pat būs skaidrs kā ASV organizē savas vēlēšanas un būs iespēja nedaudz palūrēt aiz vēlēšanu kampaņas aizkulisēm.

Grāmata diezgan raiti lasās, lai arī dažreiz ir pārlieku liela vērība piegriezta dažādām blakusparādībām, ar kurām tā īsti nesanāk sasaistīt stāstu par galveno varoni- ”pusbāreni” Obamu. Varbūt, ka tas kādam labāk ļaus iztēloties vālēšanu priekšsacīkstes, bet, manuprāt, grāmata bez tā varēja arī iztikt.

Personīgi man, kā vienīgais traucēklis, bija pārlieku biežā atsaukšanās uz Obamas sarakstīto grāmatu ”Mana tēva sapņi”- prasījās mazāk uzkrītošu atkārtošanos gandrīz vai katrā nodāļā. Katrā ziņā tas ir maznozīmīgs sīkums, jo grāmata sniedz ļoti plašu un interesantu ieskatu Baraka Huseina Obamas dzīvē un cīņā par sava sapņa piepildīšanu. Grāmatā attēlotais atklāja man arī to, ka ASV vēl pilnā sparā notiek rasisms, tik nedaudz citā veidā un nedaudz citā virzienā (varu pačukstēt, ka lielākie cietēji tagad ir baltie), bet dalījums baltie un krāsainie vēl ir spēkā un vēlēšanās katra šī grupa tiek uzrunāta atsevišķi, lai arī viņi visu laiku mīl atkārtot, ka krāsai nav nozīmes.

Tagad varu teikt, ka Baraks Obama ir kļuvis par daudz saprotamāku tēlu- vairs nav kāds mistisks tips tur tālajā Amerikā, bet gandrīz vai labi pazīstams onkulis.

Šīs, kā arī citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.