Nosaukums: Balagāns jeb vientulībai- nē.
Autors: Kurts Vonnegūts
Izdevniecība: Vaga
Gads: 1994
LPP: 206

Kurt Vonnegut– Slapstick or lonesome no more.,1976.
Tulkojums latviešu valodā- Inguna Jansone

Par grāmatu-
Vilburs Rokfellers Sveins un viņa dvīņu māsa Elīza Melona Sveina piedzima atbaidoši un vecākiem par viņiem bija kauns. Tāpēc, noslēgti no ārpasaules, abi dvīņi vadīja savas dzīves vientulībā ar kalpotājiem. Visiem likās, ka dvīņi ir ne tikai neglīti, bet arī garīgi atpalikuši. Īstenībā brālis ar māsu tēloja garīgi atpalikušus, jo viņiem tā bija ērtāk. Un vēl- kad viņi abi bija kopā, tad spilgti izpaudās abu ģenialitāte. Kad piecpadsmitajā dzimšanas dienā abi atklāja savu noslēpumu, Vilburs tika nosūtīts uz skolu, bet Elīza tika ieslodzīta trako namā. Hi ho!

Tā nu ir sanācis, ka 11.aprīlis ir rezervēts Vonnegūtam un viņa daiļradei. Vēl vismaz pāris gadus. Tad viss būs izlasīts un aprakstīts un Vonnegūta maratons būs noslēdzies. Hi ho.
Šogad izvēlējos lasīt Balagānu. Kā parasti- nav ne mazākā nojausma par ko te būs, bet ir stingra pārliecība, ka būs labi. Bija ar! Hi ho.

Vilburs ar Elīzu bija dvīņi. Abi divi bija neglīti neandertaloīdi un vecāki viņus noslēpa vecā savrupmājā kopā ar apkalpotājiem. Atrodoties viens otram blakus, brālis un māsa bija ģēniji- viņi viens otru papildināja un uzlādēja. Atraduši slepenas ejas mājā, abi bērni brīvi pārvietojās pa māju un slēpa savas gaitas no kalpotājiem. Viņi mācījās lasīt, mācījās valodas un izlasīja visas pieejamās grāmatas. Tiesa, Elīza neiemācījās lasīt jo Vilburs lasīja viņai priekšā. Tāpēc arī Elīzu vēlāk aizsūtīja uz trako namu, bet Vilburu uz koledžu. Bet tas bija tad, kad viņi atklāja savas ģeniālās dotības.

Vēlāk, kad Vilburs kļuva par ASV prezidentu, cilvēki sāk mirt no Zaļās gripas un pilsētu centri izmira. Bet līdz tam, prezidentam Vilburam izdevās veikt virkni svarīgu reformu, kā, piemēram, apvienot visus amerikāņus lielās ģimenēs, katram piešķirot otro vārdu, kurš arī nozīmēja piederību ģimeni. Hi ho.

Mana pieredze ar Vonnegūtu saka, ka, lasot viņa darbus, ir skaidras tikai divas lietas- tev nav ne mazākā nojausma, kurp tevi stāsts aizvedīs un, ka darbs būs ļoti labs. Tā arī bija šoreiz- nebēdnīgi, jautri un vonnegūtiski tika uzburta ainiņa, kura tiek šķetināta gan no nākotnes, gan no pagātnes. Tēli un to rīcība ir no sasodītas vienkāršības līdz prāta neaptveramībai. Trakums, vienkāršība sarežģītās situācijās un kāda smieklīga nots- Vonnegūts kārtējo reizi parāda, ka viņa darbi ir tik sasodīti feini! Hi ho.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.