Nosaukums: Baigās piezīmes.
Autors: Silvija Brice.
Izdevējs: Zvaigzne
Gads: 2020
LPP: 160

Par grāmatu-
Tulkotājas (un nu arī rakstnieces) Silvijas Brices piezīmes, kas radušās tulkojot tekstus, tiekoties ar cilvēkiem vai pastaigājoties liedagā.

Laikam tas bija aizvadītā gada nogalē, kad visi sajūsmā plaukšķināja un teica, ka šī nu ir grāmata, kas jāizlasa. Protams, es jau malā nestāvēšu- lai arī lasāmsaraksts ir garāks par dzīvi, tomēr numuriņu paņēmu. Ne tikai paņēmu, pat ieliku lasāmrindas sākumā. Sagaidīju savu kārtu bibliotēkā un ķēros klāt pie lasīšanas.

Jā, man patika skaistā un bagātā valoda. Man patika Liedaga piezīmes (grāmata ir nosacīti sadalīta sešās daļās- piezīmes tulkojot, piezīmes par literatūru, arī par redzēto pludmalē un piedzīvoto dzīvē). Man patika dažas, atsevišķas domas un citētvērti teikumi. Bet tas viss bija tāds… tāds formāts, kas mani nespēja uzrunāt un kuru nemācēju paņemt. Es nevaru uztvert par grāmatu to, kas ir feisbuka ieraksts vai bloga rakstiens. Pat ja tas ir glīti noformēts un iesiets cietos vākos. Nevaru un viss!

Protams, nekur nav teikts, ka grāmatām ir noteikts rāmis. Gan jau, ka var visādi. Arī šādi. Arī ar kļūdām, kuras dažviet izskatās pēc stila, citviet- pēc neizlabotām. Arī ar pamatīgu balto fonu vai tīmeklim piemērotu tekstu, kas, manuprāt, piezīmēm piešķīra nelielu sintētiskuma nokrāsu.

Kāpēc gan ne? Ja jau citi lasa un slavē, tad var arī šādi. Bet es šoreiz pieklājīgi teikšu- nē! Tīmeklī es šādiem rakstieniem varbūt arī atļautos ielikt īkšķīti vai sirsniņu, bet grāmata ir citā svara kategorijā un neredzu iemeslu, lai šīs robežas nonivelētu.

Grāmatas vērtējums: 4/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.