Grāmata- Bads.
Nosaukums: Bads.
Autors: Maikls Grānts
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2015
LPP: 512
Hunger
Michael Grant
2008
Tulkojums latviešu valodā- Ina Strautniece
Par grāmatu-
Turpinājums IBJZ sērijai- otrā grāmata.
Ir pagājuši jau trīs mēneši kopš visi, kas vecāki par piecpadsmit gadiem, ir pazuduši. Kupola iekšienē palikuši tikai tie, kuriem ir mazāk par piecpadsmit gadiem un tie, kuri izvēlējās palikt pēc piecpadsmit gadu sasniegšanas.
Sāk izbeigties pārtika un bērni dzīvo pusbadā. Rodas ķīviņi, nesaskaņas un aizvien izteiktāka plaisa starp normālajiem un ”ķertajiem”- tādiem, kuriem ir parādījušās īpašas spējas.
IBJZ sērijas pirmā grāmata ”Prom” patika un bija gana aizraujoša, lai būtu iemesls gaidīt nākamo daļu. Aizsteidzoties priekšā aprakstam- pēc otrās daļas izlasīšanas ir iemesls gaidīt arī trešo daļu.
Arī otrajā daļā, ar daiļrunīgo nosaukumu ”Bads”, autors turpina to pašu aizraujošo tempu un diezgan nežēlīgos notikumus. It kā jau gribas teikt- tie taču bērni, tā nevar būt!
Lai gan- kāpēc gan ne?! Viņiem ir spējas, ieroči, brīvība (šis gan tāds nosacīts jēdziens) un pamatīgs bardaks.
Un pie reizes turpinās konflikts ar Keinu un viņa rokaspuišiem. Un kā kronis visam- ēdiens jau sen kā beidzies.
Nu ir vēl dažādas mērces bundžas, milti un konservēti dārzeņi, bet tāpat tas nozīmē tikai vienu- visi ir pusbadā un visi ir nikni. Tāpēc kāds grib karot, kāds nogalināt desas dēļ, kāds mirt, kāds grib tikai dzert alu, kāds grib kļūt ietekmīgs un bagāts un vēl kāds grib pakalpot Tumsai. Jo Tumsa arī ir izbadējusies un tai vajag kaut ko, kas ir svarīgs visiem bērniem ieslodzītiem zem kupola. Un skaidrs- ja Tumsa to dabūs, tad nekas vairs nebūs tā kā bija agrāk.
Sems sāk nogurt no visa- no nemitīgajiem uztraukumiem par Keina uzbrukumiem, no bērnu ķīviņiem, no bada un no uzkrautās atbildības. Viņš pamazām sāk sagrūt. Astrīdai pamatīgas rūpes sagādā Mazais Pīts, kurš ne tikai izdomājis mazliet palidot, bet arī uzfantazējis reālus nakts murgus. Lana nolēmusi veikt savu slepeno misiju. Un… un tā varētu turpināt daudz un ilgi. Grāmatas spraigajā sižetā vietas pietika ne tikai galvenajiem tēliem no iepriekšējās daļas, bet arī daudz jaunpienācējiem. Kuriem tika varbūt ne tā galvenā un ilgākā lomā, bet pietiekami spilgta un tālākiem notikumiem svarīga.
Grāmata ”Bads” ir tāda grāmata, kuru gribas lasīt ātrāk. Ne tā, ka izlasīt ātrāk, bet tieši lasīt ātrāk, jo notikumu attīstības ātrums ir daudz lielāks, kā spēja salikt burtus kopā. Un tā vien gribas ik pa laikam pāršķirt uz nodaļas beigām, lai redzētu, kas tur notiks un redzētu varoņu tālāko likteni.
Noteikti varu teikt, ka grāmata ”Bads” ir labs turpinājums pirmajā daļā ”Prom” aizsāktajiem notikumiem un ar nepacietību gaidu nākamo grāmatu.
Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Izskatās, ka autors ir visnotaļ labi izdomājis to ierobežoto pasauli zem kupola. Pareizi ir uztverta bērnu psiholoģija- skaidrs, ka viņi nevar būt nekādi dižie taktiķi un stratēģi. Skaidrs, ka vispirms tika noēsti visi saldumi un čipši. Skaidrs, ka piens saskāba un gaļa sasmaka. Skaidrs, ka nevienam negribas nodarboties ar lauksaimniecību, pat ne novākt (un ko tu tur novāksi ja- tārpi!), kur nu vēl domāt par sēšanu un audzēšanu. Kuram septiņgadniekam iestāstīsi, ka tagad vajag strādāt? Un divpadsmitgadniekam- arī. Skaidrs, ka Semam tā visa sen jau ir par daudz. Pieņemot, ka viņa vietā būtu palicis viens vienīgs pieaugušais- tam arī būtu par daudz. Nu, vismaz naudu nu viņi būs izgudrojuši un beigu beigās laikam nonāks arī līdz kādai-nekādai pārvaldes sistēmai. Varbūt. Vēl ir cerība, ka jauni mazie klāt nenāks (nu, vismaz vēl kādu gadiņu), bet esošie paaugsies un kaut cik pielāgosies patstāvīgajai dzīvei.
Mēģinu atsaukt atmiņā citus “Robinsona tipa” darbus par pēkšņā izolācijā nonākušu sabiedrības daļu vai atkopšanās režīmu pēc globālām katastrofām. Melvilas pils, Triumfa kopa, Deivijs… Laikam gan vienmēr tika atkārtots iepriekšējais attīstības ceļš- ar visām kļūdām. Vai tas nozīmētu, ka mēs patlaban virzāmies vislabākajā iespējamā veidā? Vai- drīzāk- autori ir determinēti ar iepriekšējo pieredzi un vnk nevar izgudrot principiāli jaunu modeli?
Man tik likās, ka par zveju un medībām viņi jau varēja iedomāties. Bet labi, norakstām visu uz bērnu dumībām.
Vēl ir ”Mušu valdnieks”- tur ar sīči mēģināja veidot kaut ko pārvaldīgu, bet beigās iznāca klope. Lai arī te klope bija sākumā, izskatās, ka gan jau atradīs vēl kādu[s] iemeslu[s] izvilloties.
Ja tur būtu bijis kāds letiņš, tad noteikti iedomātos (un sēnes arī pazītu). Bet viņiem droši vien nekā tāda praktiskajā pieredzē nebija; visticamāk, ka viņu vecākiem arī nebija. Ja jau vienīgā saikne ar ūdeni bija sērfošana…
Mušu valdnieku lasīju kaut kad sen pusaudža gados, bet toreiz tas man intensīvi neiepatikās. Laikam toreiz vairāk meklēju interesantu sižetu, nevis pārdomas par dzīves organizēšanu :)