Grāmata ”Atriebes dieviete”
Nosaukums: Atriebes dieviete
Autors: Jū Nesbē
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2011
Lappuses: 495
Par grāmatu-
Harijs Hols ir labs policists, tikai viņam tā īsti labi neiet ne ar sievietēm, ne darbu, ne arī ar alkoholu. Bet tas ir tikai no vienas puses. No otras- viņam ir jāizmeklē filigrāni nostrādas banku aplaupīšanas un jāmēģina atcerēties, ko viņš darīja laikā, kad tika noslepkavota viņa draudzene, jo visas liecības rāda, ka viņš slepkavības naktī tur bija.
Kriminālromāni man nekad tā īsti nav gājuši pie sirds. Laikam pie vainas ir kāda bērnības trauma, kas nākusi no savulaik plaši demonstrām it kā detektīvfilmām, kur padzīvojuši tantuki vai onkulīši katrā sērijā kā švakus riekstus kož vienu slepkavību pēc otras. Laikam arī tāpēc savulaik plusplauktu aizņēmušās Vollesa grāmatas tika uzdāvinātas bibliotēkai tā arī neizlasītas.
Šoreiz izvēle par labu kriminālstāstam ”Atriebes dieviete” krita tieši dēļ autora- pēc filmas ”Galvu mednieki” noskatīšanās (kur scenārijam roku pielika Jū Nesbē), tiku mazliet saintriģēts- ko gan Nesbē vēl labu sarakstījis?
Pēc ”Atriebes dieviete” izlasīšanas varu teikt, ka Nesbē sarakstījis patiešām labi, bet mani šis stāsts nepamudinās iet uz bibliotēku un meklēt atdotos vollesus. Jā, stāsts (ja pareizi saprotu, tad jau ceturtais pēc kārtas) par policistu Hariju Holu bija interesants. Tēli bija pat ļoti labi noraksturoti, bet… bet tomēr kaut kas pietrūka. Nešaubos, ka priekš zvērinātiem detektīvromānu lietotājiem šis stāsts noteikti kotēsies augstāk, bet man, lai sajustu vēlmi saslimt ar krimiķiem, prasījās kāds smalkāks pavediens.
Tikai nevajag padomāt, ka mēģinu piekasīties pie sīkumiem, ja jau pats saku, ka grāmata bija interesanta (tā patiešām arī ir). Bet mazliet haotiskais notikumu virpulis uz grāmatas beigām, jau lika nojaust, ka šis būs stāsts, kur vainīgais nebūs slepkava vulgaris. Autora vēlme par katrām varītēm samudžināt mudžināmo, lasītāju jau pirms kāda laika sagatavo beigām, kur nojauta nepārprotami saka, ka atriebes dievietei te būs galvenā loma.
Protams, priecājos, ka sižets nav primitīvi taisns, kā manis augstākpieminētajās it kā detektīvfilmās, bet tajā pat laikā daži notikumu līkloči varēja tikt pasniegti savādāk vai pat varēja iztikt bez viņiem.
Katrā ziņā visu cieņu autoram par spilgtajiem tēliem un policistu pārīti (šiem ir labs potenciāls sastrādāties vēl kādā romānā (varbūt jau sastrādājas?)), kā arī par labi pavadīto laiku lasot šo grāmatu, bet mani tā arī nespēja pārliecināt, ka jāgaida nākamā daļa par Hariju Holu. Ja tāda tiks līdz maniem nagiem, tad noteikti izlasīšu. Kaut vai tikai tāpēc, lai pārbaudītu vai manī tomēr nepamodīsies krimiķa lasītājs.
[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Izlasi Jo Nesbo pirmo grāmatu par Hariju Holu – The Bat.
Paldies par ieteikumu.
Es vēl netā manīju, ka ir Kontinenta izdotais Nesbē romāns ”Sarkankrūtītis”. Bija doma kādā brīvā brīdī to pamēģināt.
Sarkankrūtītis ari ir interesants, ja aizrauj Otrā pasaules kara bēdu stāsti. Tikai šājā grāmatā vaininieks nojaušams jau pašā sākumā. :)
Tad būs jāatliek uz vēlāku laiku- kara tēma jau pietiekami ir nesen lasītā Remarkā :)
Sarkankrūtītis ir sērijā trešais, Atriebes dieviete – ceturtais romāns, bet lietas būtību tas jau nemaina. Sarkankrūtītis nav īsti par Otro pasaules karu, tur ir tikai tādas atsauces saistībā ar aktuālo noziegumu.
Es lasīju ari Galvu medniekus (krieviski), tas nav par Hariju, bet tāds patīkams trilleris, drusku vienkāršāks.
Vispār Nesbē ir lasāms (man ir iepirkts ari 5.romāns par Holi), bet droši vien visintriģējošākais ir viņa Doktora Proktora Purkšķu pulveris :)
Kas tas ir par Dr. Proktors? Kāds tēls vai stāsts?
Tā ir sērija bērniem, latviski tulkota pirmā grāmata. Neesmu lasījusi, bet Norvēģijā esot populāra.
Hmm, tā kā es vien tāds lielāks bērns vien esmu, tad būs vien jāsameklē un jāizlasa :)
Laikam pārliecināji- nepirkšu. Uzglūnēšu bibliotēkā, gan jau kādreiz laimēsies.
P.S. Vollesu, manuprāt, nebūtu vērts meklēt pat neatkarīgi no Nesbē :)
Nu re- bibliotēkā noķērās. OK, izlasīt interesanti, bet plauktam toč nepirkšu. Tomēr skaidrībai vajadzētu izlasīt arī priekštečus un pakaļtečus. Galu galā man palika nesaprasts- cik bankas tad īsti aplaupīja un kas bija Ekspeditors- viens pats Trunns (vai kā nu viņu īsti sauca), vai Levs arī kaut ko paspēja, vai vispār vēl kāds atdarinātājs pieslēdzās?
Nu jā, tur viņam sanāca diezgan samudžināti. Es tagad (pēc laba laika) nemaz neatceros kas tur bija ar to Ekspeditoru :)
Brīdi atpakaļ iestājās tāds kā pustukšums uz lasāmskapīša(nu jau atkal beidzies:)), kad likās, ka varētu paņemt cauri arī visu Hola sēriju. Tikai atkal īsti netrāpīju, jo paņēmu Sarkankrūtīti, bet izrādās, ka vajadzēja sākt ar vienu citu putniņu- Sikspārni, un sērijas otrais mošķis, kaut kāds Prusaks jepšu Tarakāns laikam latviski nemaz nav iznācis. Bet Sarkankrūtītis ir tā neko, visnotaļ loģisks, lai gan risinājumā neiztiek bez psiholoģiskas dabas anomālijām, kas man detektīvos principā diez ko nepatīk kā tādas. Bet nu neko, ir OK, piedevām var šo to uzzināt par to, kā tur īsti norvēģi sadzīvoja ar fašismu kara gados un kā uz to skatās mūsdienās.