Nosaukums: Ar baltiem cimdiem jeb Artura Nagliņa brīnišķīgie piedzīvojumi.
Autors: Armands Puče.
Izdevējs: Zanes grāmata.
Gads: 2022
LPP: 214

Par grāmatu
Skolu programmās attēloto Raini ir iepazinuši teju visi. Zinām viņa lugas, dzejoļus un politiskos uzskatus. Bet, izrādās, ka tā ir tikai viena viņa puse. Otra puse netika ne mācīta skolā, ne stāstīta apkārt. Tad nu autors ir savācis un apkopojis materiālus par šo Raiņa otru pusi.

Pirms kāda laika ibook.lv vietnē saņēmu vēstuli no kāda lietotāja- gribot pirkt vienu grāmatu par Raini. Ātri sarunājām detaļas un tajā pat dienā kontā ienāca nauda. No Armanda Pučes. Tad klusībā nospriedu- ja tas ir tas Armands Puče, tad jau laikam viņš tagad raksta grāmatu par Raini. Ja tā, tad būs jāizlasa. Arī tāpēc, ka viņa sarakstītā grāmata par Cukuru man patika.
Kāds laiciņš pagāja un nu esmu bibliotēkā ticis pie grāmatas. Un izlasījis. Teikšu tā- lai arī neko no šīs grāmatas negaidīju, es tomēr galīgi negaidīju, ka viss tiks pasniegts šādi.

Bet vispirms par grāmatas uzbūvi- tajā ir divpadsmit nodaļas, kurās ir apkopotas divpadsmit dažādas konkrētas lietas un jautājumi, kas skar Raini. Un katrai nodaļai ir papildnodaļa, kas veido tādu kā vēsturisku fonu vai lasītāja sagatavošanas placdarmu. Tas izskatās apmēram šādi- ir nodaļa, kas balstīta faktos, atmiņu pierakstos, arhīvu materiālos un laikabiedru liecībās un ir nodaļa, kurā autora iztēle aizved lasītāju konkrētā vietā un laikā.
Kas sanācis ticamāk- par to jāspriež katram pašam.

Jau priekšvārda sākumā ir skaidrs, ka autors nav nācis, lai lasītājam iemācītu mīlēt Raini. Drīzāk otrādāk. Lai arī viņš raksta, ka viņa mērķis nav noliegt Raini, manuprāt, te ir grūti nesaskatīt tieši šādu mēģinājumu. Muļļa ar psihiskas attīstības novirzēm, noderīgs idiots, melis, intrigants, neveikls partijnieks, valsts nodevējs… Un šādi epiteti ir tikai priekšvārdā! Tālāk tas viss ir kārtu kārtām biezāk.

Grāmatā nav faktu, atsauču un izmantotās literatūras saraksts. Galu galā tas nav maģistra darbs, bet daiļliteratūra. Autors norāda, ka visi fakti ir viegli pārbaudāmi, ne tik viegli atrodami un mazāk- kopā savelkami. Tāda kā norāde- tas viss ir bijis, tam visam ticēt un strīdēties ir bezjēdzīgi.

Un savilkts te nav maz. Bet vai sanāk arī ticēt? Man nesanāca. Nav tā, ka esmu Raiņa piekritējs vai viņa daiļrades pielūdzējs. Skolas laikā viņam pagāju garām, kā jebkuram citam no obligātās mācību vielas. Bet te… te īsti nesanāk iet garām. Jo jau no pirmajām nodaļām ir sajūta, ka man nemitīgi uzdod jautājumus uz kuriem arī pasniedz vienīgās pareizās atbildes. Nav iespējams pašam ar kritisku aci to visu aplūkot un mēģināt saprast savas domas. Te viss ir tikai tā, kā rakstīts. Kliedzoši apvainojumi, apšaubāmi apgalvojumi un ne mazākā iespēja iespēja domāt savādāk. Viss! Sārts ir sakrauts, apliets ar benzīnu un lasītājam lāpa iedota rokā. Man tā nepatīk! Es nevēlos grāmatā lasīt tik dzeltenīgas ziņas par citu privāto dzīvi. Un nevajag man stāstīt, ka Rainim piešūtās šimpanzes olas ir fakts. Pat, ja būtu. Kāpēc? Kāpēc tas ir jānodod lasītājiem! Vai tas ”fakts”, kuru viens pateica otram, ka uzzinājis no trešā, ka Rainim Šveicē patika mest acis uz apaļīgajiem itāļu puisīšiem. Vai šis ir fakts, kuru viegli pārbaudīt vai arī šis ir grūti savelkamais fakts?

Man tiešām patika tā politiskā ķidāšana, kad Rainis trimdā pārtop par Arturu Nagliņu, kā tiek organizēta sociāldemokrātu kase un naudas jautājumi, kādas personas apgrozās ap Raini, kā mūk uz trimdu. Tas likās tāds labs vēsturiskais fons un te varētu ieslēgt režīmu ”varu un gribu ticēt”.
Bet pārējais… manuprāt grāmatas beigas vispār aizgāja tādā nepieklājīgu baumu gultnē, kur Rainis tika piedēvēts viss, kas vien bija iedomājams- plaģiātisms, pedofilija, onānisms, veneriskas slimības, greizsirdība, impotence, dzērājs, komunists, dzimtenes nodevējs, noziedznieks, ….
Un tie nemitīgie norādījumi, ka Rainis ir nulle, jo visu zadzis un, ko nezaga, to viņam rakstīja Aspazija…

Autora vēlme meklēt un apstrādāt citu Raini ir apsveicama. To politisko un kriminālo citu Raini bija pat interesanti lasīt. Diemžēl, bet nevēlēšanās palikt rāmjos un pārlieku lielā kāre uz šoka terapiju, nokāva grāmatu.
Raini var mīlēt un var arī nemīlēt, bet neviens nav pelnījis, ka viņu nokrāmē ar mēsliem. Ne Rainis, ne lasītājs.

Grāmatas vērtējums: 3/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.