Grāmata- Aplī.
Nosaukums: Aplī
Autors: Bernārs Miņjē
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2015
LPP: 528
Le Cercle
Bernard Minier
2012
Tulkojums latviešu valodā- Maija Indraša
Par grāmatu-
Marsakas koledžas izskatīgā pasniedzēja Klēra Dimāra atrasta savās mājās mirusi – sasieta un noslīcināta vannā. Āra baseinā peld pārdesmit lelles. Un visā skaļumā ieslēgtais magnetafons atskaņo Mālera simfoniju… Uz notikuma vietu atbraukušais Martēns Servazs saprot, ka ne jau turpat apcietinātais Klēras students ir vainīgs. Šāds rokraksts ir tikai vienam- Juliānam Irtmanam.
Saite uz izdevēja mājaslapu- Bernārs Miņjē- Aplī
Grāmata pelnījusi divnieku, par to, ka mani šitā piečakarēja. Un – grāmata ir pelnījusi desmitnieku. Par to, ka mani šādi piečakarēja.
Turpinoties grāmatas Melnais taurenis notikumiem, es no šīs grāmatas gaidīju tikpat pamatīgi psihiski traku un samudžinātu stāstu par policista Martēna un maniakāli trakā Juliāna Irtmana cīniņu kaķis-pele stilā. Neatklājot kārtis, varu teikt, ka sagaidīju to pašu psihiski samudžināto stāstu, tikai šoreiz mazliet citādi pagrieztu. Skaidrs, ka autoram te ir tālejošāks plāns un īstenībā man pat prieks, ka grāmata bija pasniegta šādi. Tas nozīmē, ka notikumi drīz sekos (ir jau iznākušas četras grāmatas par policistu Martēnu Servazu).
Tā kā pagājuši jau gandrīz pāris gadu no melnā tauriņa notikumiem, Martēns Servazs vairāk vai mazāk mierīgi turpina savu izmeklētāja darbu. Mierīgums izmainās tajā brīdī, kad viņam piezvana Marianna- jaunības dienu mīlestība. Blakus iecirknī notikusi šausmīga slepkavība un slepkavības vietā galīgi apdullis atrasts Mariannas dēls Igo. Noskaitot šaušalīgos un mīklainos skatus ar lellēm, sasieto pasniedzēju un apdullušo studentu ir viens būtisks apstāklis, kas nepārprotami norāda uz Irtmana rokrakstu- Mālera disks atskaņotājā.
Uzreiz visi policijas spēki tiek novirzīti šī nozieguma meklēšanai un Irtmana tvarstīšanai. Pamazām Martēna darbs nes augļus un mozaīkas gabaliņi sāk nostāties secīgi, atsaucot atmiņā drūmus notikumus no pagātnes.
Laikam detektīvromānos bez šabloniem neiztikt, tik galvenais tos pareizi un neuzkrītoši salikt. Arī šoreiz netrūka šo ”ejošo” gājienu, kad viens otram neko nepasaka, vai arī pasaka līdz pusei, kā rezultātā veidojas vesela virkne ar vairāk vai mazāk dzīvībai (vai dzīvībām) bīstamiem notikumiem uz pāris lappusēm vai nodaļām. Tas mazliet nogurdina. Saprotu, žanra specifika un tā, bet prasās savādāks risinājums.
Par to manu piekāšanu, ko minēju sākumā. Tā kā grāmata ir jauna un notikumus būtu nepieklājīgi izklāstīt, tad aprobežošos tikai ar frāzi- tas bija smalki. Ar plusa zīmi. Lai arī līdz ar piekāšanas apjēgu gribējās teikt kādu biezāku vārdu, sapratu, ka šis bija labs un detektīvromānam vajadzīgs negaidītais sižeta pavērsiens. Smalki un pārdomāti. Par to žetons.
Vienīgais, kas mani negatīvi samulsināja, bija Klēras Dimāras slepkavības vieta. Bet tas mulsums man jāpietur, kad visi būs izlasījuši un gatavi dalīties ar emocijām.
Ja ir lasīts ”Melnais taurenis”, tad noteikti būtu jāturpina šī sērija ar ”Aplī”. Ir vērts.
Ja ”Melnais taurenis” ir izlaists, tad tomēr ieteiktu sākt ar to, pirms ķeraties klāt ”Aplī”. Protams, pēdējo var lasīt arī ne kā turpinājumu, bet bilde būs skaidrāka, ja bagāžā būs arī pirmās grāmatas notikumi.
Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
O- ātri tiki klāt. Man vēl bibliotēkā rinda (nupat pienāca Debesu iekarotājs). Iesnas viņš, cerams, ir izārstējis? To biš izmeklētājs.
Iesnas te nebija aktuālas. Te nedaudz uzspieda uz acīm :)
Mjā, čakars ir :) Nez kāpēc pēdējā laikā viens pēc otra patrāpās romāni ar visādiem laiku sajaukumiem,paralēlajiem laikiem un nobīdēm. Mode tāda, vai?
Pirmā daļa jau piemirsusies, bet nu otrreiz nepārlasīšu, nē, paldies! A trešā daļa, ja parādīsies, būs vien jālasa- kur dēsies. Irtmana brālīgo jūtu mošanās pret Servazu ir interesanta un laikam taču pat psiholoģiski pareiza.
Man tikai šķiet, ka ir pārāk liela prasmīgu manipulatoru koncentrācija tik mazā apvidū un saistībā ar vienu cilvēku. Un Servazam joprojām patīk Mālers? Nu jau no tā vajadzētu tā kā mesties nelabi…
Man liekas, ka to Māleru viņš par sspīti turpina mīlēt. Neies jau visādu psihopātu dēļ atteikties no saviem ieradumiem :)
Es ar trešo daļu (un droši vien nākamās ar) lasīšu. Jāzin taču kā šiem abiem Mālera faniem ies.
Bet bija taču smalki- ir psihopāts un nav psihopāts. Un, kad saproti, ka psihopāte te nebūs, tad viņs tomēr ir/parādās.
Un galvenais- ka ir bezgala sašutis, ka viņa mīļo izmeklētāju čakarē vēl kāds viņa vārdā bez viņa paša :)