Grāmata- Analfabēte, kas prata rēķināt.
Nosaukums: Analfabēte, kas prata rēķināt.
Autors: Jūnass Jūnasons
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2014
LPP: 447
Par grāmatu-
Nombeko piedzima DĀR un jau no mazotnes strādāja par ateju smēlēju. Pamazām iemācījās rēķināt un tika nozīmēta par ateju smēlēju priekšnieci. Reiz viņai nejauši uzbrauca inženiera Vesthuizena vadītā automašīna. Nejaušas sakritības rezultātā šis pats inženieris bija valsts galvenais atombumbas taisītājs. Tā Nombeko nejauši kļuva par atombumbas gatavošanas galveno personu (neoficāli protams), jo inženieris bija ne tikai dumjš, bet arī dzērājs.
Tālāk jaušu un nejaušu notikumu rezultātā Nombeko ar visu atombumbu nonāca Zviedrijā, kur satikās ar dvīņiem Holgeriem, kuri oficiāli bija tikai viena persona, premjerministru, karali, pašpasludinātu grāfieni, diviem Mossad aģentiem un Ķīnas Tautas republikas prezidentu.
Saite uz izdevēja mājaslapu- Jūnass Jūnasons- Analfabēte, kas prata rēķināt.
Kamēr es gaidu savu rindas kārtu bibliotēkā pie iepriekšējā Jūnasona darba Sirmgalvis, kas izkāpa pa logu un pazuda eksemplāra, tikmēr varu izbaudīt jaunāko viņa darbu Analfabēte, kas prata rēķināt.
Tā kā biju noskatījies Simtgadnieka ekranizāciju un lasījis atsauksmes, tad bija skaidrs, ko man gaidīt no Analfabētes. Tā teikt- biju sagatavojies uz nepārtrauktu komisku situāciju un neticamu notikumu virkni. Un saņēmu ar. Pēc pilnas programmas.
Varbūt ar to pārlieko kārtējo-reizi-viss-aiziet-šķērsām autors mazliet arī pārsālīja, bet rezultātā no lāsītprieka nekas nezuda. Bija interesanti sekot gan Nombeko dzīvei DĀR ar atombumbu un glupu inženieri, gan monarhu gāzt alkstošam zviedram ar vienu oficiālu un otru nereģistrētu dvīni. Un diviem piečakarētiem Mossad aģentiem. Un Zviedrijas karali, kurš kauj vistas. Un… vispār jau apbrīnojama ir autora spēja noturēt to jucekli daudzmaz taisnu un ar loģisku (cik nu loģisks var būt, ja idioti apkārt netrūkst) notikumu ķēdīti.
Jā, bija reizes, kad prasījās tiem sliktajiem piebremzēt savu darbošanos, lai varētu kaut kas aiziet arī kā normāliem ļautiņiem. Bet, tad tas būtu pavisam cits stāsts. Tad tas nebūtu stāsts par Nombeko un viņas lieko atombumbu. Tad tas nebūtu viens traks skrējiens caur vēsturiskiem faktiem, kas nedaudz apaudzēti ar izdomu, ar pilnīgi neprātīgiem personāžiem. Galu galā- interesē taču vai tā bumba sprāgs un kas atradīsies tajā 58 kilometru rāduisā?
Kā jau minēju- Analfabēte labi izklaidēja. Tādā viegli gaisīgā noskaņā un pilna ar iekšēju smaidu. Un galvenais- nemazināja vēlmi izlasīt arī simtgadnieku.
Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Simtgadnieku vēl neesi sagaidījis? Es nupat sagaidījos līdz Analfabētei, tiku līdz tai vietai, kur viņa pirmo reizi sastop Holgeru2 un “… labāk jau nu viņš būtu mucis…”. Ja sekotu vnk nākamā nodaļa, tad droši vien lasītu tālāk, bet tā kā sekoja až nākamā daļa, tad gāju gulēt un turpinājumu atstāju uz šovakaru.
Jā, autors turas pie sava stila, bet iespaids no Simtgadnieka tomēr bija lielāks. Varbūt tāpēc, ka tas trāpijās pirmais; interesanti, kā Tev liksies.
Divi Holgeri, tas tak ir tā kā no Dīna Kunca Čukstiem. Laikam jau iespējamo ideju lauks nemaz tik plašs nav. Nāk prātā teiciens par saprāta summu un pasaules iedzīvotāju skaitu… :)
Pie reizes- Ja Tev patīk Simtgadnieks un arī tas knēdeļu/nūdeļu detektīvs, varbūt varu ieteikt arī Lāceņu liķieris, kafija un laupīšana? Kaut kas tur tajā Zviedrijā ir…
Es simtgadnieku atliku uz vēlāku- šobrīd plauktā ir nelasīto grāmatu saiets. Jāpalikvidē to rindas, tad arī mēģināšu atgriezties pie simtgadnieka.
Par grāmatas ieteikumu paldies. Uzmetīšu aci.
Nu re, atradās gan, paldies. Es jau nospriedu, ka sisadmins man noštopējis brīvības pakāpi :)