Nosaukums: Amour fou
Autors: Nora Ikstena
Izdevniecība: Dienas Grāmata
Gads: 2009
LPP: 214

Par grāmatu-
Aplama mīla 69 pantos, kuros Ada un Īvs mēģina tikt skaidrībā par savām attiecībām un no debesīm nolaidies Amo mēģina viņiem palīdzēt.

Gluži tāpat kā ar iepriekšējo grāmatu, arī šī plauktā uzradās nez no kurienes un pacietīgi gaidīja to brīdi, kad tiks lasīta. Man visu laiku atturēja to iekļaut savos lasīšanas plānos pārlieku lielās aizdomas, ka tas viss būs dāmu romāns (vāka krāsa, nosaukums (tulkojot- trakā mīlestība) un pašķirstot leca ārā tādi dāmromānīgi citāti.
Bet nu- pienāca laiks arī ”Trakajai mīlestībai” ar erotiskā skaitļa ”69” zīmi.

Ada ar Īvu bija pāris. Abi tik ļoti viens otru mīlēja, ka bija gatavi apēst viens otru vai nožņaugt. Beigās vairs nespēja tā turēt un pašķīrās. Tad satikās un parunāšanas vietā sanāca sakliegšana vienam uz otru. Lai arī tā nemaz negribējās. Amo no debesjuma ieradās viņu attiecības glābt. Vai vismaz parādīt, ka viņu mīlestība arī ir mīlestība.

Lasīju un tā arī nesapratu, ko es lasīju- erotiku, psiholoģisko pašpalīdzības grāmatu ar literāru mērci, parodiju par attiecībām, smalku stāstu par smalkām matērijām? Varbūt tas bija dāmu romāns, tikai maskēts? Nu, lai tādi nedāmisti kā es to izlasa. Nezinu. Un nemaz arī negribu zināt. Jo vilšanās šajā darbā ir liela (autores dēļ). Jā, bija epizodes, kad parādījās glīti teikumi un labas domas, bet kopumā bija haotisks un destruktīvs tēlojums, kur divi cilvēki netika ar sevi galā un spēj tik izdvest- bļaģ, peža/pimpis, cik nāve forša! Tad nu pēcāk viņi mēģina kompensēties tik klišejiskos veidos, ka palika neinteresanti. Bija iespēja sagaidīt kaut ko svaigu no Amo, bet tas/tā/viņš/viņa vairāk tik papildināja abu trako mīlētāju tēlus.

Vājš un neinteresants darbs, no kura grūti kaut ko paņemt un grūti kādam ko ieteikt.

Grāmatas vērtējums: 4/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.