Grāmata ”Amerikāņu dievi”
Nosaukums: Amerikāņu dievi
Autors: Nīls Geimens
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2012
Lappuses: 624
Par grāmatu-
Senie dievi nav ne miruši, ne pazuduši no zemes virsmas. Viņi tikai nogājuši maliņā. Maliņā, jo jāatbrīvo vieta jauniem dieviem. Tiem, kurus cilvēki pielūdz tagad. Bet ne visi dievi ir ar to mierā un sāk rīkoties.
Pirms lasīšanas jau paguvu iepazīt dažos blogos rakstītās atsauksmes, kas vēl jo vairāk nostiprināja manī pārliecību, ka šī grāmata ir jāizlasa. Un jau lasot, bija tā sajūta, ka man šis autors un viņa stils ir sirdij tik tuvs, ka jau agrā grāmatas sākumā bija skaidrs- grāmata man patiks. Un patika ar!
Asprātīgi. Oriģināli. Nenormāli interesanti. Šādi, īsumā varētu aprakstīt Neila Geimene jaunāko darbu latviešu valodā ‘’Amerikāņu dievi’’.
Ja jāizpaužas garumā, tad asprātība caurstrāvoja visu romānu- gan ar asprātīgām sarunām, gan veco dievu jaunām nodarbošanām, gan upurējamo bērnu upurvietām. Tāpat arī veco un jauno dievu vārdi. Gājieni ar monētām, mēnešiem un Ēnas sievu.
Oriģināla jau ir pati ideja- jau senajos padomju laikos, modē bija teiciens, ka amerikāņi ir salašņu nācija, jo tur saradušies visādi tipi no visādām pasaules malām. Un, kā izrādās- ieradušies ar saviem dieviem un dievībām. Un ja agrāk dievi barojās no ticīgo ieceļotāju lūgšanām, tad šobrīd mazinājusies ir gan ticība, gan lūgšanu apjoms. Līdz ar to dievi dzīvo starp cilvēkiem un ar viltu un varu izmāna sev ”ēdienu” no cilvēkiem.
Nenormālais interesantums laikam komentārus neprasa- grāmata lasās ātri un spēj tik lappuses šķirt uz priekšu. Grāmatā sastopamais dievu un cilvēku kokteilis spēj lasītājam piedāvāt gan nelielu devu erotikas, gan mitoloģijas, gan sava veidu romantiku un vēl visam pa virsu arī detektīvu ar maza trillerīša piedevu.
Vai kaut kas pietrūka šajā stāstā? Laikam vienīgi tas, ka nebija norādes par turpinājumu (jo tāda vienkārši nav). Būtu interesanti uzzināt vai tā solītā un nenotikušā vētra varētu tomēr uzrasties.
[xrr rating=9/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Es šajā darbā gan biju vīlies – visvairāk jau tās nenotikušās vētras dēļ.
+ Pirmoreiz biju vīlies Geimenā, jo līdz šim man viņa darbi ļoti patika.
Man tas atrisinājums ar vētras nenotikšanu tīri labi gāja pie sirds. Un nedaudz uzvēdīja cerību, ka (varbūt, kādreiz, ja nu) parādīsies otrā daļa. Ar vētru un niknāku Trešdienu.
Ja būs turpinājums, tad noteikti gribēšu to izlasīt, jo ļoti, ļoti pietrūka man kaut kas “Amerikāņu dievos”.
+ Būtu ļoti priecīgs, ja grāmatas turpinājumā, ja tāds būs, atgrieztos Bilkīza – teikšu godīgi – man viņa bija mīļākā “Amerikāņu dievu” varone. :)
Ļauj minēt- iepatikās gultas aina? :)
Ak tad gultas aina? Nu, nu… :) Vakar paņēmu, necik tālu vēl netiku. Bet pērle bija jau pirmajā lappusē. “…nebaidījās, ko nesīs rītdiena, jo vakardiena to jau bija atnesusi.” Šito mēģināšu atcerēties nākamajā rītā pēc tam, kad atlaidīs no darba. Starp citu- vai Nekadiene un Anansi dēli jau bija? Nekadiene man pagaidām patīk vislabāk.
Tu jautā vai Nekadiene un Anansi dēli jau ir izlasīti? Nop, pagaidām vēl nē. Bibliotēkā redzēju Anansi dēlus, kaut kad pieķeršos arī tiem.
“Anansi dēlus” tagad būtu jāņem pārlasīt, ņemot vērā, ka “Dievos” figurē pats Anansi. Vajadzētu pameklēt atsauces un paralēles. “…viņi aizgāja virzienā, kura tur parasti nebija…”- šitā frāze man patika. Bet silti iesaku pieķerties arī “Nekadienei”. Tā gan nav Amerika, bet paralēlā Londona. “-Šeperdsbušā taču nav nekādu ganu? -Tici man, tu negribēsi zināt, kādi!”
Dabeidzu. Treknāku plusu es tomēr liktu Nekadienei. Lai kārtīgi novērtētu Dievus, laikam gan vajadzētu plašākas zināšanas par mitoloģiju. Tāds vidusmēra inteliģents, man šķiet, šo to zina par grieķiem un ēģiptiešiem, arī romiešiem; sliktāk ir ar skandināviem un- visai pārsteidzoši- arī slāviem. Necik labi jau nav arī ar latviešiem,bet par tiem arī Geimens neko nezina :) Varbūt drusku labāk ar arābiem un indiešiem, bet ķīnieši, japāņi, āfrikāņi… Bet Dievu otrā daļa? Nu, nezinu- kāds tad varētu būt risinājums? Asinspirts tomēr notiek, vienai brandžai apkaujot otru? Vai abas apvienojas, lai mestos uz cilvēkiem? Tad gan jaunajiem tehnoloģiskajiem “dieviem” varētu būt labākas izredzes uz ziedojumiem- ir taču jau pašnāvības sociālo tīklu dēļ…
Man liekas, ka te varēja tīri labi iztikt bez mitoloģiskām priekšzināšanām- vismaz es pārāk neiespringu, ja sajutu, ka attiecīgā dieva ciltsraksti man nav skaidri :)
Iztikt jau varēja; galu galā jebkurā daiļdarbā, kas nav biogrāfija, mēs par varoņiem zinām tikai tik, cik pasaka autors. Tomēr bagātāka lasīšana būtu, ja katram vārdam apakšā būtu asociācija- kas tas tāds, ar ko nodarbojas, kā izpaužas savā “dabiskajā vidē”. Par Šakāli un Ibisu, piemēram, bija skaidrs, bet Černobogs vai Morigana, vai tas pats Lokijs…
jēzusmarija! nav nekā elementārāka kā palsīt vikipēdiju vai mitoloģijas enciklopēdiju