Nosaukums: Aizzīmogotais triskelions
Autors: Alekzandra Z.M.
Izdevniecība: AL Capone
Gads: 2012
Lappuses: 251

Par grāmatu-
Alekzandra ir jauna sieviete no Latvijas, kura apstākļu un dzīves spiesta nolemj doties prom uz ASV un tad arī skatīties, kā virzīt dzīvi tālāk. Aizķeroties ASV muitā, viņa sastop etiopieti Abebi un krievu Aleksandru, un kopš šī brīža viņas dzīve iegūst pavisam citu mērķi.


Vienu dienu savā epastā saņēmu vēstuli, kurā man kāda dāma piedāvāja iepazīties ar viņas jauno grāmatu. Klātpievienota bija bilde un neliels apraksts.
Tā kā aprakstā mani mulsināja pāris lietas (galvenokārt- ezotēriska), tad nebija īsti skaidrs vai šī grāmata būs man interesanta. Jau iedomājos, ka neba nu man vienam šāds epasts atnāca un gan jau citi grāmatu blogeri pasteigsies pirms manis šo izlasīt un aprakstīt, tad biju iedomājies pagaidīt ar epasta atbildi. Bet apstākļi sakrita tā, ka es tomēr piekritu un pēc kāda laika grāmata jau atradās manā plauktā. Kā nekā latviešu autore un pirmais darbs.

Sākšu ar to, ka grāmata lasās ļoti viegli. Pat ļoti. Spēj tik šķirt lappuses. Droši vien pie vainas ir tas, ka es tik ļoti kritiski nepiegāju tās saturam, jo anotācijā minētā ezotēriska mani pamatīgi atgrūda (ko lai dara- nevaru ezotērisku uztvert nopietni. Savulaik izlasījos krustām šķērsām un neko šajā ”žanrā” neatradu).

Pati grāmata varētu būt tāds viegls lasāmais ar dziļdomīgu filosofisku pārlējumu par jaunu sievieti, kura dažādu apstākļu sakritības rezultātā nokļūst tik dažādās pasaules malās un satiekas ar dažādiem cilvēkiem. Un no katra uzzina ko tādu, kas viņai liek izmainīt skatu gan uz pasaules rašanos, gan cilvēku rašanos, gan zināšanu pārmantojamību. Un jā- arī baltu tautas īpašo lomu šajos procesos.

Ja vēl grāmatas pirmajā pusē es burtiski izskrēju cauri lappusēm īpašu uzmanību nepievēršot īpatnējiem ”caurumiem” pirms nodaļām (nez kāpēc nodaļa sākas no puslapas, it kā būtu aizmirsies ielikt tur kādu zīmējumu), tad uz beigām man sāka kaut kas nepatikt. Precīzāk- nepatika arī sākumā, bet tam nepievērsu vērību- kā nekā daiļliteratūra un var nedaudz nonivelēt lietas un faktus.

Laikam uz beigām bija sakrājies to tik daudz, ka tīri nevilšus sāku domāt, ka vai nu tas ir darīts tīši (tik neredzēju iemeslu) vai arī autore nebija pienācīgi sagatavojusies:

Grāmatā pieminētā Bolīvijas lielākā pilsēta nav Lapasa, bet gan Santakrusa (varbūt te ir domāti citi rādītāji?); ”karaži indiāņi” , manuprāt, te ir domāti gvarani indiāņi, bet tas laikam jāprasa kādam zinātājām (vienkārši ”karaži” neizklausās normāli priekš Amazones indiāņiem); Ērgļa un Skorpiona zvaigznāji ir divi dažādi zvaigznāji, nevis viens un tas pats tikai ar laiku pārsaukts; Bramaputras vietā laikam ir domāta Brahmaputra (par nožēlu nav pie rokas atlants, bet pieļauju domu, ka ir Bramaputra); Jiņ un Jan (man likās, ka ir iņ un jaņ); ”Pirmie dzīvības iedīgļi cilvēka attīstībā noris brīdī, kad vīrišķā sēkla nokļūst attiecīgajā vietā sievietes dzemdē” (man likās, ka sākums meklējams olvadā); ”Mūsdienās tikai Āfrikā ir saglabājušies pāris prāvu zīdītāju tādi kā ziloņi, žirafes un nīlzirgi” (Āzijā arī ir ziloņi (ok, nedaudz mazāki augumā par saviem Āfrikas kolēģiem, bet tomēr), nevajag aizmirst arī par degunradzi, kas izmēra ziņā var būt lielāks par nīlzirgu un arī ir sastopams Āzijā (Indija, Java, Sumatra); Ja zemeslodes ass tiek novirzīta par 30 grādiem, tad tā nekādīgi nevar atrasties Āzijas vidienē; un vīrieša lepnums tā īsti neatrodas pretī astes kaulam….

Šādas te un vēl tamlīdzīgas kļūdiņas pamatīgi nosita lasītprieku. Jo kā minēju- grāmata lasījās uz priekšu labi un netraucēja pat tas, ka grāmata bija ieturēta vienā stilā ar ”Latvieši ir visur” (aizej tur un gudri parunā ar to par visādām lietām), kas, manuprāt, arī nebija veiksmīgākais risinājums. Noteikti varēja savādāk un arī labāk. Un ja būtu izķertas šādas sīkas (lielas?) kaitinošas kļūdas, tad pat varētu teikt, ka pirmais kucēns nebūtu jāslīcina.

Pat varētu pievērt acis, ka vairākas sižeta līnijas netika līdz galam ne atvērtas, ne aizvērtas (kāpēc bija jādzenājas pa visu pasauli, kas bija ļaunie, kādu lomu spēlēja etiopietis,….).

Šobrīd… šobrīd varu teikt, ka grāmata ir ir domāta sava kosmonautu žanra fanātiķiem, kuriem pietiek tikai ar to, ka teksts ir uzrakstīts.

Ar novērtējumu ir pagrūtāk- it kā lasījās labi un lai arī ne man interesējoša tēma, ideja bija pieklājīga. Par to varētu likt septiņas balles. Par idejas pasniegšanu un tām daudzajām kļūdām gan gribētu likt mazāk. Nolēmu, ka palikšu pie sešinieka. Manā aprakstā vajadzētu būt visam skaidri un gaiši pateiktam. Līdz ar to, katrs pats var pieplusot vai atplusot pēc saviem ieskatiem.

[xrr rating=6/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.