Vakar biju grāmatu izstādē Ķīpsalā un nolēmu uztaisīt mazu kopsavilkumu ar gūtajiem iespaidiem.

Laikam pie vainas bija piektdiena, jo trāpījos uz pamatīgu baru skolnieku- kā nekā abas izstādes norit vienlaicīgi.
Izejot caur pamatīgu smēķējošu jauniešu bariņu ārpusē, nokļuvu pie vēl pamatīgāka jauniešu bariņa iekšpusē. Nesmēķējošu. Viņu pamatīgi nogarlaikotās sejas un apātiskā apņemšanās laikam liecināja, ka izstādē jau pabijuši un gaida pārējos klasesbiedrus, lai varētu sākt virzību mājup.
Cerēju, ka abas izstādes nebūs apvienotas un man par prieku tā arī bija (pat nezinu kāpēc tā biju iedomājies, ka būs apvienotas).

Tiekot iekšā grāmatu izstādē pirmais darbs bija atbrīvoties no līdzpaņemtajiem maisiem- biju nolēmis pirmo reizi izmantot grāmatas maiņas punktu.
Maisus atstāju, bet tā īsti pretī nebija ko ņemt.

Jāpiebilst, ka šoreiz biju tā kā mazliet sagatavojies un uztaisījis mazu sarakstu uz A4 lapas ar grāmatām un izdevniecībām kā arī vēlamām grāmatām ko paņemt maiņas plauktā. Ar pēdējo, kā jau teicu, nesanāca. Lai gan redzēju, ka citi aktīvi veica grāmatu mīšanu. Tā kā- gan jau ko mainīt bija.

Tā kā soma bija palikusi tukša, tad mierīgu sirdi devos apgaitā.
Pirmais iespaids bija tīri kulinārisks- turpat izstāžu zālē bija tāds kā ēšanās stūrītis, kas ar savu aromātu diezgan stipri liecināja, ka cilvēki nekur tālāk par klasiku nav tikuši- maizi un izklaidi! Protams, es jau saprotu, ka skolas izstādē šo ēšanas stūrīti nevarēja ielikt. Tā kā- sīkums, un dodamies tālāk pie grāmatām.

Tā kā labs priekšnosacījums grāmatai ir ne tikai saturs bet arī cena, tad biju savā sagatavotajā listē pielicis sev interesējošo grāmatu cenas. Tā, lai var salīdzināt- ir vai nav svētku cenas.

Teikšu kā ir- daži apgādi bija parūpējušies, ka cenas patiešām bija patīkamākas par ikdienas (Zvaigzne, Nordik, Pētergailis, LA, …). Dažiem cenas bija palikušas ikdienas līmenī, kas tā īsti neiekārdināja patukšot maku un papildināt somu. Tā kā runāt īsti par svētku cenām visi nevarēja.

Divejādas sajūtas pārņēma piefiksējot faktu, ka nemanīju dažas izdevniecības (Karogs, AGB), toties bija vesela čupa ar nedzirdētām un neredzētām izdevniecībām. No nedzirdētajām bija dažas ar diezgan patīkamu grāmatu klāstu. Jā, bija arī kaut kāda Bībeles izdevniecība, kas, tieši man ejot garām, uzrunāja divas meitenes ar vārdiem- Nāciet, nāciet, šie te (neievēroju, kas tieši) ir bez maksas.
Ienāca prātā līdzība ar ātrajiem kredītiem- paņem, pirmais bez maksas….

Visādi citādi bija tīri smuki- grāmatu daudz, interesentu arī. Cik nu paguvu redzēt grāmatu prezentācijas, tad arī tās bija visnotaļ glīti noorganizētas. Stendi bija iekārtoti gana ērti (no pircēja viedokļa raugoties). Tā kā… laikam vis bija tieši tā kā jābūt.

Jā, arī dažas grāmatas patīkami pārsteidza ar savu kvalitāti (vizuālo). Prieks, ka cilvēki cenšas un viņiem sanāk.

Vienīgi… es jau saprotu, ka cilvēki viņpus grāmatu letes ir diezgan noslogoti un visādi citādi, bet… bet redzot kā divos piegājienos pazūd vesels banāns pārdevējas mutē… nezinu, varbūt var kaut kā noorganizēties savādāk.

Man izstādē pietrūka pašu autoru. Tā vien prasījās kaut kas līdzīgs kā ārzemju filmās, kur rakstnieks sēž grāmatnīcā un lēnu garu paraksta pircējam savas grāmatas eksemplāru. Un lasītājs var pārmīt ar autoru dažus vārdus. Tā teikt- veidot pirmo saikni ar lasītāju, jo neviens pārdevējs nevarētu tik labi pastāstīt par grāmatu kā pats autors. Var jau būt, ka tas nemaz nav īsti iespējams, bet man liktos diezgan forši, ja būtu daži šādi galdiņi ar autoriem un viņu grāmatām.
Ja ne kā savādāk, tad vismaz varētu tur filmēt un fotogrāfēt. Citādi sanāk paliels jūklis, kad filmētāji un fotogrāfi aplido ap kādu autoru un vēl visam pa vidu maisās izstādes apmeklētāji.

Laikam tie būtu visi iespaidi, kas palikuši atmiņā. Jaunus iespaidus varēšu gūt nākamajā izstādē pēc gada. Tagad jālasa.