Nosaukums: 15 sekundes.
Autors: Endrū Gross.
Izdevniecība: Kontinents
Gads: 2016
LPP: 400

Andrew Gross- 15 seconds ., 2012.
Tulkojums latviešu valodā- Gunita Mežule

Par grāmatu-
Henrijs Stedmens dodas uz mediķu konferenci, lai pastāstītu par savu plastiskās ķirurģijas klīniku un labdarību Nikaragvā, kad viņu uz ielas aptur policists. Pats Henrijs nav īsti pārliecināts, ka pārkāpis satiksmes noteikumus. Kamēr viņš gaida policista protokolu, turpat viņa acu priekšā policists tiek nošauts. Un Henrijs nepagūst ne attapties, kad jau visa pilsētas policija dzen viņam pēdas, kā policista slepkavam. It kā ar to nepietiktu, vēl tiek nošauts Henrija draugs un sāk uzpeldēt kompromitējoši materiāli par viņu.

Ik pa laikam sava lasāmēstgriba ir jāpabaro ar kaut ko no krimināltrillerdetektīvspriedzes ēdienkartes. Tā, lai asins straujāk riņķo un prāts meklē iespējamās sakarības un slepkavu. Vai pat slepkavas. ”15 sekundes” solīja to visu un vēl mazliet. Tik vien tāds nieks, kā jāizlasa.

Henrijs Stedmens vada savu klīniku, priecājas par savu deviņpadsmitgadīgo meitu un aktīvi darbojas labdarībā- nabadzīgākajās valstīs veic sarežģītas un dārgas plastiskās operācijas cilvēkiem, kuri ir slimību vai kara sakropļoti.
Ik pa laikam viņam ir jāuzstājas kādā konferencē un jāpastāsta par saviem darbiem. Un ceļā uz vienu no šādām konferencēm, viņu aptur ceļu policists. It kā par nenozīmīgu pārkāpumu, bet pamazām policists ”iesilst” un sāk demonstrēt varu- un drīz vien Henrijs ir saslēgts rokudzelžos un iesēdināts policijas automašīnā.
Notikumu vietā sarodoties vairākām policijas ekipāžām, atmosfēra it kā atdziest, un policists Henriju atbrīvo, solot izrakstīt tikai brīdinājumu. Kamēr Henrijs savā automašīnā gaida protokolu, viņš pamana pie policijas mašīnas piebraucam zilu automašīnu, no kuras tiek raidīti šāvieni uz policistu.
Henrijs nolemj sekot policista slepkavam, bet intensīvajā satiksmē to pazaudē. Mēģinot atgriezties notikumu vietā, viņš jau ir pataisīts par grēkāzi un visi pilsētas policisti cenšas viņu notvert. Un nav svarīgi vai dzīvu vai mirušu.
Tagad Henrijam ir ne tikai jāizdzīvo šajos apstākļos. Viņam ir jāpaliek arī brīvībā, jo citādi viņa meitai draud nāves briesmas.

Tā jau viss bija labi- bija ātrums, bija azarts, bija interesanti. Bet, diemžēl, autors bija izvēlējies nepiedodami primitīvu veidu kā to visu uzturēt. Un tā sajūta, ka viņš nohaltūrējis, nepameta visu laiku un pamatīgi maisījās pa vidu lasītpriekam. Nu kāpēc gan gudram cilvēkam (kāds tika attēlots ārsts) bija jāpamet notikuma vieta? Un vēl jāsāk bēguļot? Viss varēja beigties ātri un vienkārši. Nu labi, bet tad nebūtu grāmata. Tādā gadījumā autoram vajadzēja izdomāt kādu citu variantu. Kaut ko ticamāku, kaut ko pārliecinošāku un kaut ko, kas neattēlotu policistus par galīgiem nejēgām. Varbūt tādi paņēmieni ietu cauru Zimbabves policijā, bet ne ASV. Tās divas lietas sabojāja visu to, kas grāmatā bija labs.

Protams, uz to visu var pievērt acis, un, ja vien lasītājam manas uzskaitītās lietas šķiet nebūtiskas, tad ”15 sekundes” būs laba izklaide, jo grāmata lasās ar interesi. Un vēl- tas gājiens, kad divi, it kā savā starpā nesaistīti, stāsti saiet kopā, bija labi izdevies. Tas mīnusus deldēja.

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.