Nosaukums: 14-14.
Autors: Silēna Edgāra, Pols Beorns.
Izdevniecība: Jānis Roze
Gads: 2017
LPP: 252

Silène Edgar et Paul Beorn- 14-14 ., 2014.
Tulkojums latviešu valodā- Valērija Lasovska

Par grāmatu-
Adriēns ir trīspadsmit gadus vecs pusaudzis, kurš sagaidījis 2014.gada pirmo dienu, nolēma atzīties savai draudzenei mīlestībā.
1914.gada 1.janvārī Adrians dodas uz kapsētu, lai notīrītu no kapakmeņiem sniegu. Viņš jau savai meitenei atzinies jūtās. Tagad viņa lielākā problēma ir mācības skolā un cerība tikt pie stipendijas, lai varētu turpināt mācības licejā un vēlāk kļūt par inženieri. Tā viņš cer izraut savu ģimeni no trūkuma.
Kādu dienu netālu no viņu abu mājām uzrodas pastkastītes un abi zēni uzsāk saraksti. Lai arī viņus šķir gadsimts, viņiem ir tik daudz kopīga. Bet tuvojas Pirmais Pasaules karš un Adriēns zina, ka Adriana ciems un visi iedzīvotāji tiks pilnībā iznīcināti.

Par šo grāmatu varu teikt- uzķēros. Nebija plānā lasīt un nebiju iepriekš par to dzirdējis, bet anotācija lika uzķerties. Kaut kas tajā ceļošanā laikā ar vēstulēm likās aizraujošs. Un ļoti labi, ka uzķēros- brīnišķīgs stāsts par draudzību, jūtām un cīnīšanos.

Divi zēni ar līdzīgiem vārdiem- Adriēns un Adrians, nejauši sāk vēstuļu saraksti. Sākās viss ar to, ka Adriēns, bēdu nomākts, sauca pēc palīdzības. Un viņu sadzirdēja. Drīz, netālu no viņa mājas parādījās pastkastīte. Tāda pati pastkastīte parādījās arī netālu no Adriana mājas. Lai arī viņi sākumā nenojauta, ka viņi dzīvo katrs savā laikā, savās vēstulēs viens otru uzmundrināja mācībās un sniedza padomus jautājumos par draudzenēm. Tāpat bija jārisina problēmas ar klasesbiedriem un vecākiem.
Jau vēlāk, kad abi saprata šo burvju pastkastīšu noslēpumu, viņiem bija steigšus jāizdomā risinājums nenovēršamajam- Pirmajam Pasaules karam. Jo tā posta darbi vistiešākā mērā skāra Adrianu- viņa ciems, māja, lauki un visa apkārtne tiks nopostīta un friču pārņemta.
Viņiem abiem ir jāizdomā, kā izglābt Adrianu un viņa ģimeni.

Grāmata ”14-14” savā varā pārņēma vien uz dažām stundām (ļoti ātri lasās), bet labā pēcgarša saglabājās uz visu atlikušo dienu. Un droši vien pietiks arī dažām nākamajām (kad pārmāks cita grāmata). Ideja par pastkastītēm kā vienojošo elementu starp zēniem, kurus šķir gadsimts, likās ļoti labi izspēlēta. Nebija nekādu traku pārspīlējumu vai pārāk pliekanu piegājienu. Viss likās ļoti samērīgi un varētu pat teikt- jauniešu darbam noderīgi. Kā nekā vēstules mūsdienās nesūta, kur nu vēl rokrakstā. Un noderīgu īpašību izcelšana. Tajā skaitā arī savas vēstures pārzināšana. Gan jau kādam liks aizdomāties par šīm lietām. Un te es nedomāju tikai par jauniešiem. Arī pieaugušajiem der padomāt. Kaut vai par to, ka jauniešiem pamata jautājumi un problēmas joprojām ir tās pašas, neskatoties uz to kurā gadsimtā viņi dzīvo. Progress, tehnoloģijas un moderni štrunti ir tikai fons.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.