Nosaukums: 12 iedvesmas stāsti
Autors: Anda Kalniņa-Stūrīte, Jana Gavare
Izdevniecība: Hromets
Gads: 2010
Lappuses: 159

Par grāmatu-
12 stāsti par vadītājiem un viņu komandām.

Grāmatai ”12 iedvesmas stāsti” ir labs apakšvirsraksts, kas būtībā arī izsaka visu grāmatas saturu- ko pa komandu vadīšanu iemācās uz skatuves, virtuvē, operāciju zālē, kara laukā un citur.

Un par to arī šajā grāmatā ir- par dažādām komandām, dažādās vidēs un par to, kā šīs komandas vadīt. Vadīt gudri un ar labu rezultātu. Kur labs ir ne tikai skaitļu izteiksme, bet arī pozitīva attieksme pret komandu.

Atzīšos, ne visi stāsti man sniedza iedvesmu, bet tas jau būtu laikam pārāk daudz prasīts- lai katrs stāsts būtu kā domāts tieši man.
Bet tāpat, katrs stāsts, arī tas, kurš mani neuzrunāja, bija interesants un katrā no šiem stāstiem varēju atrast kādu odziņu priekš sevis. Nešaubos, ka katrs varēs atrast šajā grāmatā savu stāstu no kura paņemt kaut ko priekš sevis. Vai tā būtu iedvesma, vai padoms, vai vienkārši kāda laba atziņa

Vienīgais, kas traucēja pie šīm atziņām, bija to pārāk uzkrītošais izcēlums. Zinu, ka tas var būt stipri individuāli (arī tas, ka tās traucēt var vienīgi man), bet ja tekstā ik pa laikam tiek izceltas (ar lieliem burtiem) atziņas, lai arī pašas par sevi ir trāpīgas, labas un visādi citādi pareizas, tās tomēr pārlieku lec acīs. Es tomēr vairāk sliecos uz to, ka katram lasītājam pašam ir jāspēj tekstā atrast to savu citātu, kas tur atrodas.

Šo stāstu lielākā vērtība ir to varoņi- vairāk vai mazāk vienkārši cilvēki no mūsu vidus, kas pasvītro šo stāstu burvību- katram var būt savs iedvesmas stāsts un tas nav svarīgs no komandas lieluma vai vides. Ja vari iedvesmot savu komandu uz labiem darbiem un labiem rezultātiem, tad nav svarīgi vai vadi piecu cilvēku kolektīvu bērnudārzā, vai atbildi par vairāk kā 200 cilvēkiem augstu gaisā. Gan vienā, gan otrā gadījumā jāprot būt vadītājam. Vadītājam, kurš spēj gan uzslavēt, gan pamācīt, gan vienkārši uzklausīt.

Vienīgais, kas mani līdz šim samulsināja (un mulsina joprojām)- kāpēc šie stāsti ir apkopoti grāmatā? Tie itin labi iederētos kādā žurnālā, kā rakstu sērija. Saprotu, ka žurnāls ir tomēr plānāks (saturā un formā) veidojums un tad šie stāsti tomēr būtu savādāki (katram žurnālam ir savs rāmis), bet man, lasot ”12 iedvesmas stāsti”, šī mulsinošā doma nekādi neizslēdzās.

[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.