Vakar žurnālā ”Terra” (Terra, maijs-jūnijs 2007 (49), izdevējs: Latvijas Universitāte, >http://www.lu.lv/terra/) izlasīju rakstu par dinozauru laikmeta koku- ginku. Izlasīju un sapratu- šādu kociņu gribu iestādīt savā lauku sētā. Šāds dinozauru laikabiedrs varētu labi iederēties lauku ainavā. 

Neliels koka raksturojums:

Ginks ir vasarzaļš 20-30m augsts koks, diametrs sasniedz 3m.

Lapām ir senatnīgs izskats- lapu plātne ir vēdekļveida ar dakšveida dzīslojumu, 5-8cm plata. Ginks zied agri pavasarī un lapas zaudē vēlu rudenī, kad gandrīz visas lapas ir zeltainas.

Ginks ir ļoti izturīgs- necieš no gaisa piesārņojuma, labi pacieš sāls kaisīšanu uz ledus. Arī sēnes un kaitēkļi tāpat kā laika apstākļi- ne sals, sausums, vētras neko ļaunu nevar šim kokam nodarīt. Ginka izturību labi raksturo fakts, ka Hirosimā pēc atombumbas sprādziena (koks atradies tikai 1km no sprādziena epicentra) nobirušas tikai lapas, kuras drīz ataugušas.

Ginka lapām tiek piedēvētas arī ārstnieciskas īpašības, tāpēc tās izmanto arī dažādu medikamentu ražošanā.

Tajā pašā dienā sāku ginka medības, lai gan likās, ka medīšana būs īsa- pietiks ar zvanu uz Nacionālo Botānisko dārzu (http://www.nbd.gov.lv/) un lieta darīta. Izrādās- nekā, viņiem šāda koka (stāda) nav pārdošanā, bet laipni paskaidroja, ka stādus ir iespējams nopirkt pa ceļam uz Jūrmalu, lielveikalā ”K-Rauta”. Tas man der- tuvākajā laikā būs jābrauc ciemos. Vēl mani cieši nobrīdināja, ka šie kociņi, kamēr ir mazi, prasa ļoti lielu uzmanīgu un rūpīgu apiešanos, jo mazi būdami, ginki ir jūtīgi pret salu. Skaidrs, būs liela ķēpa, kamēr izaudzinās ginku par izturīgu koku, kuram tāda uzmanība vairs nebūs jāvelta, lai gan iznākums būs to vērts. Starp citu- ginku tuvumā var apskatīt Rīgā: divi aug kanālmalā (viens aug pretī Latvijas Universitātes galvenajai ēkai- lielākais un vecākais Latvijā) un vēl viens aug Esplanādē.