Oriģinālnosaukums: Vivarium
Valsts: Īrija/Dānija/Beļģija
Žanrs: Spriedze/Mistērija
Režisors: Lorcan Finnegan
Lomās: Imogen Poots, Jesse Eisenberg, Jonathan Aris, Danielle Ryan, Eanna Hardwicke
Gads: 2019

Par filmu-
Jauns pāris meklē sev mājvietu, lai beidzot tiktu prom no vecākiem. Iegājuši kādā nekustamo īpašumu birojā, viņi sastop īpatnēju mākleri, kurš viņiem piedāvā aplūkot ļoti labu piedāvājumu tepat piepilsētā. Viņi dodas turp un nonāk savrupmāju ciematā, kur mājās ir līdzīgas viena otrai kā divas ūdenslāses. Kamēr viņi aplūko īpašumu, mākleris viņus pamet.
Nosprieduši, ka arī viņiem ir jāpamet šī jocīgā vieta, kur nav nevienas dzīvas dvēseles, pāris sēžas mašīnā un dodas prom. Bet viņiem neizdodas pamest šo ciematu- viņi visu laiku riņķo pa ielu labirintu un visu laiku nonāk pie savas mājas.

Pamanīju šo filmu pirms kāda laika un nospriedu, ka interesantuma un savdabības dēļ tā būtu obligāti jānoskatās. Vēl man tepat komentāros ieteica noskatīties šo filmu. Nez kāpēc biju iedomājies, ka filma būs tāda savdabīga un humora pilna. Laikam likās, ko tad citu divi cilvēki var sadarīt vientuļā un neapdzīvotā jaunā projekta ciematā- tik ālēties un darīt blēņas. Blēņu te nebija galīgi un nemaz. Toties jau no paša sākuma ieslēdzās tāda kā alegoriska skatīšanās- visu laiku pieķēru sevi pie domas, ka te tiek attēlota mūsdienu sabiedrības dzīve. Un tas attēlojums ne tuvu nav patīkams.

Toms un Džemma pēc darba dodas uz nekustamo īpašu firmu, lai kārtējo reizi izmēģinātu laimi savas mājas meklējumos. Cik tad ilgi var dzīvot kopā ar mammu- jāpārvācas cik vien ātri iespējams. Te viņiem piedāvā doties uz piepilsētu- tur esot ļoti labs piedāvājums.
Nonākuši piepilsētas ciematā un aplūkojuši piedāvāto īpašumu, viņi pamana, ka īpatnējais mākleris ir pazudis. Toms un Džemma nospriež doties prom, jo vieta galīgi nav tāda, lai gribētos tur dzīvot. Iesēžas abi mašīnā un… nespēj pamest ciematu- nepārtraukti riņķo pa ieliņām, bet izeju atrast neizdodas. Tā vietā viņi atkal un atkal nonāk pie savas mājas. Pat tad, kad automašīnai beidzas degviela- viņi apstājas tieši pie savas jaunās mājas.
No rīta mājas priekšā ir kaste ar ēdienu un sadzīves lietām. Un nākamajā rītā ir jauna kaste- šoreiz tajā ir jaundzimušais.

Pamatīgi savdabīga. Un pamatīgi iepļaukājoša ar skatu no malas. Jau pirmie kadri ar dzeguzes izrīkošanos ligzdā bija nepatīkami un vēlāk tas viss, soli pa solītim, tika parādīts un izspēlēts. Kā jau sākumā minēju- ieslēdzās vēlme visur un ikvienā detaļā saskatīt parastu dzīves attēlojumu. Vai tā būtu vēlme pēc mājas, ēdiens bez garšas, televīzija bez mērķa, bērnkopība ar izdabāšanu bļaujošam sīcim un līdz ar to vēlāku nonākšanu atsvešinātībā un bailēs. Vai arī nemitīga rutīna un bezmērķīga ”rakšana”, kurā tu sevi sabeidz un izroc sev kapu. Cikls noslēdzas. Un gala beigās pats esi bezmērķīgi nodzīvojis un bērnu izaudzinājis ne sev, bet sabiedrībai. Vai arī sabiedrība tev likusi to darīt.

Skarba, aizdomāties liekoša filma ar ļoti pārliecinošiem aktieriem. Skatīties nav viegli, bet ļoti iesaku to izdarīt.

P.S.
Es gan būtu nodedzinājis visas mājas.

Filmas vērtējums: 10/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.