Oriģinālnosaukums: The best offer
Valsts: Itālija
Žanrs: Drāma/Romantika
Režisors: Giuseppe Tornatore
Lomās: Geoffrey Rush, Jim Sturgess, Sylvia Hoeks, Donald Sutherland
Gads: 2013

Par filmu-
Verdžils Oldmens ir augstas klases antikvariātu pazinējs un izsoļu rīkotājs. Paralēli darbam viņš veido arī savu kolekciju. Viņš it visā ievēro pedantismu un principus- mūžīgi staigā cimdos, izvairās no cilvēkiem un nelieto mobilos tālruņus. Nedaudz viņa principiem liek atkāpties kāda jauna sieviete, kura, pati sirgstot ar kādu īpatnēju slimību, vēlas, lai Oldmens izsolītu viņas mājās atrodamos veclaicīgos priekšmetus.

Pat nezinu ar ko lai sāk savu pamatojumu par to, ka filma bija vienkārši izcila. Laikam vairāk pie vainas mans romantiskais pavasaris galvā, kas ļāva filmu baudīt ar pozitīvu skatu. Vai arī tomēr ir pie vainas ir filma, kura spēja uzburt tik romantiski krimināli (par to mazliet vēlāk) pozitīvu noskaņu, ka neko pat vairāk nevajadzēja- tik mierīgi skatīties kā vecajam zēnam, kurš mūžīgi ir bijis tikai darbos, beidzot parādās arī kāda romantiska dzirkstelīte, kuru tik veiksmīgi viņam aizkurināja noslēpumainā Klēra- meitene, kura savas dzīves lielāko daļu pavadīja ieslēgusies mājā.

Un ko vēl vairāk vecam mākslas pazinējam vajag, kā veclaicīgā muižā atrast sīkumu, kuram, kā saka nojausma, ir lemts būt daļai no kaut kā grandioza. Un tā, pa sīkumam tiek vākts kopā ne tikai detaļu kopums, bet arī pamazām darba interesi nomaina ziņkāre. Ziņkāri nomaina aizraušanās un tālāk jau jūtām vārti vaļā.

Pati filma ilgst divas stundas ar astīti, bet tā īsti to pamanīt nevar, jo, lai arī filmas notikumi netiek steidzināti, skatītājam šķitīs, ka viņa priekšā burtiski aizšaujas visu šo mākslas darbu un romantisma sintēze, kur pa vidu tiek meklēti mazi zobratiņi, lai iedarbinātu ko lielāku un varenāku. Ko tādu, par kura iznākumu nenojauš neviens.

Apsolījos mazliet pastāstīt par to filmas kriminālo pusi. Lieta tāda, ka neko vairāk par mazdrusciņ pateikt nevarēšu. Vispār labāk nemaz nedomāt, ka filmai ir kaut mazliet novirze uz kādu kriminālo žanru. Lai gan- ja jau ir lielas naudas, ne pārāk godīgi iegūti, bet vērtīgi mākslas darbi un dziļa interese par zobratiņiem, tad kaut kāds krimiķis var pielipt. To es vairāk pasaku, lai kāds nenobīstas no saldās romantikas un neatmet filmai ar roku. Ticiet man (protams, ja ticiet)- filma ir to vērta, lai noskatītos. Jo te ir viss, kas ir vajadzīgs labam kino- visi aktieri sevi parāda tik labi cik vien var vēlēties, noskaņu pastiprinoša mūzika, intriga, un pats galvenais- labi pasniegts stāsts.

Filmas vērtējums: 10/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.