Filma- Veči un vistas

Oriģinālnosaukums: Mænd & høns/ Men & Chicken
Valsts: Dānija/Vācija
Žanrs: Drāma/ Komēdija
Režisors: Anders Thomas Jensen
Lomās: Mads Mikkelsen, Nicolas Bro, David Dencik, Nikolaj Lie Kaas, Søren Malling
Gads: 2015

Par filmu-
Gabriela un Elija tēvs pēc nāves ir atstājis videokaseti ar vēstījumu, ka viņš nav īstais tēvs. Un katram ir sava māte. Tā nu brāļi dodas meklēt savu tēvu un pie reizes cer noskaidrot kaut ko par savām mātēm.
Tēvu viņi atrod pamestā sanatorijā, bet tā kā tēvs vienmēr guļ un viņa mieru apsargā vēl trīs brāļi, tad Gabrielam un Elijam vienkārši jāapmetas pie saviem jauniegūtajiem brāļiem un jāmēģina atminēt sanatorijā esošos noslēpumus.

Par labu filmas skatīšanai nostrādāja divi faktori- žanrs un Mads Mikelsens. Pārējo es atstāju kā pārsteiguma momentu. Jāsaka uzreiz- pārsteigums bija tikai Mikelsens. Lai gan nē, kāds tur pārsteigums- kārtējais pierādījums tam, ka Mads ir lielisks aktieris. Lielisks!
Pati filma ir ar pārlieku samudrītu zemtekstu un nepanesamu kadru pārpilna, ka īsti nav skaidrs kāpēc pie žanra atrodas ”komēdija”.

Gabriels un Elija ir divi, ne pārāk glīti vīrieši, kuriem ir problēmas ar sievietēm. No viena tās aiziet, bet otram pat nenāk tuvumā. Lai gan Gabriels vēl ir tīri prātīgs un varētu pat teikt gudrs.

Krasākas pārmaiņas viņu dzīvē ienes nomirušais tēvs- atstāja videokaseti, kurā skaidri un gaiši pasaka, ka nav viņu īstais tēvs. Un mātes katram ir savas. Tā nu abi dodas pie sava īstā tēva, bet pa ceļam uzzina, ka ar viņu dzīvo vēl kādi cilvēki. Izrādās- vēl trīs brāļi. Un katram ir sava māte.

Lieki piebilst, ka visi trīs ir putniem galvā.

Un putni ir ne tikai galvās- to ir visā pamestajā sanatorijā, kurā mitinās trīs brāļi ar savu tēvu. Starp citu- tēvs vienmēr guļ un šiem trijiem brāļiem dikti nepatīk, ka traucē viņu tēvu.

Tā nu visi brāļi apvienojas un gandrīz vai sāk dzīvot kopā. Tikai Gabrielam visu laiku neliek miera sanatorijā esošās mīklas- aizslēgtās durvis, guļošais tēvs, mutanti vistas….

Lai arī aktieru sastāvs bija tīri iespaidīgs, tie tomēr nespēja pacelt filmu līdz oi kā patika sajūtām. To laikam neviens nespētu. Visi tie stulbie un zoofilie jociņi likās tik… tik… tik… ai, nekādi nelikās. Vienkārši tas bija stulbi. Liela daļa filma likās kā stulbs joks, kurā laiku pa laikam trāpās kāds labs joks.

Jā, aktieri bija super. Tur nu neko nevarēja sliktu teikt. Redzot kā Mads Mikelsens tēlo mūžam dračījošu jampampiņu un jauniegūto brāļu labāko draugu, nemūžam nevarētu pateikt, ka viņš spēj būt arī Hanibals Lekters, Rošfors, Vienacis, doktors Struenss,… Arī detektīvu Karlu Merku tēlojošais (Adlera-Olsena detektīvus par Q nodaļu taču lasījāt?) Nikolajs Lī Kās bija feins. Faktiski visi tēli bija feini. Vide arī bija feina. Bet tikai ar to pašu stāstu bija neliela problēma- tas bija pārāk tendēts uz kādām slēptām ziņām par cilvēka dažādību, katra indivīda unikalitāti, vēlmju un sapņu plīvošana gaisā… vai arī es vienkārši to visu nevarēju uztvert un saprast.

Var skatīties Mikelsena fani (lai redzētu cik viņam feini sanāk) un vistas mīlošie.

Filmas vērtējums: 5/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.