Oriģinālnosaukums: Daybreakers
Valsts: ASV/Austrālija
Žanrs: Grāvējs/Šausmas/Drāma/Sci-fi
Lomās: Harriet Minto-Day, Ethan Hawke, Sam Neill, Berni Chin, Willem Dafoe, Christopher Kirby
Režisors: Michael Spierig, Peter Spierig
Gads: 2009

Par filmu-

Ir 2019.gads un jau desmit gadus pasaule dzīvo vampīru zīmē- epidēmijas un brīvprātīgas pārvēršanās rezultātā pasauli pamatā apdzīvo vampīri un cilvēki viņiem ir tikai izejviela.
Pamazām cilvēku daudzums sarūk un līdz ar to sarūk arī vampīru iespējas tikt pie svaiga ēdiena.
Asins aizstājēju izgudrot neizdodas un tikai viena zinātnieka-vampīra spēkos ir atrast līdzekli cilvēku rases pastāvēšanai.

Pēc filmas noskatīšanās man bija tikai divi jautājumi- kāpēc šī filma ir mana gaidītāko filmu janvāra topā un ko tur dara Viljams Defo (pēc ”Antikrists” nolaisties līdz šādam kino?!)?

Filmas stāsts nav nekāds jaunais- tas ir tas pats stāsts par cilvēku cīņu pret vampīriem, tikai šoreiz apgrieztā veidā, jo minoritāte ir pats cilvēks. Un nevienam nerūp paša cilvēka būtība, jo galvenais ir asinis. Tā ir ejošākā prece, ko izsniedz ierobežotā daudzumā, gandrīz vai kā perestroikas laikos uz taloniem.

Lai nebūtu tā, ka tikai cilvēks pret vampīru, tad pa vidu tiek iepīta vēl viena rase- vampi (laikam tā tos sauca), kas ir degradējušies vampīri un dzīvo kaut kur dziļi tuneļos, pagrabos. Principā tāds bomžu variants. Bet stipri un nikni vampīrbomži. Tikai jēga filmā no tiem maza, lai neteiktu vairāk.

Galvenie filmas veidotāji ir dvīņu brāļi no Vācijas- brāļi Spierig. Viņi ir gan scenārija, gan režisoru darbu veicēji. Savulaik viņu kopdarbu (atkal brāļi kopā- gan scenārija, gan režisora darbā) ”Undead” atzinīgi novērtēja daži kinofestivāli.

Nezinu kā šoreiz ar uzslavām no kinofestivāliem, bet man īsti nav par ko slavēt- ja vēl ideja ir vērā ņemama, tad izpildījums un pasniegšana vairāk ir uz B kategorijas pusšausmeni.
Skatoties šo darbu nepamet sajūta, ka viss ir pārāk sasteigts- ik pa brīdim acīs duras aplamības (kāpēc vampīru zaldātiem vajag lukturīšus?) un muļķīgi pavērsieni filmas gaitā (priekš kam vajag publisku soda izpildi kā viduslaikos?). Arī beigu daļā esošā bakhinālija laikam bija kā nodeva šausmu filmu statusam, jo visas filmas laikā tādu īstu šausmu nemaz nebija. Un fināla kadrs bija īpaši salds uztaisīts- kā no 80to gadu fantastikas bojevika (naivs un tizls).

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.