Oriģinālnosaukums: Valkyrie
Valsts: ASV/Vācija
Žanrs: Drāma/Vēsturiska/Spriedzes
Lomās: Tom Cruise, Kenneth Branagh, Bill Nighy, Tom Wilkinson, Carice van Houten
Režisors: Bryan Singer
Gads: 2008

Par filmu-

Otrā Pasaules kara laikā slepena organizācija, kurā ir arī vācu armijas virsnieki, nolemj rīkot atentātu pret Ādolfu Hitleru.
Plāns ir vienkāršs- sapulcē, kurā piedalās fīrers, ienest somu ar spridzekli. Lai arī plāns tiek realizēts, iznākums nav tāds, kā gaidīts- Hitlers tiek sveikā cauri tikai ar vieglu ievainojumu. Atentāta organizētāji ātri vien tiek apcietināti.

Filma, kura jau labu laiku aiz (vai pirms) sevis vilka dažādu nelielu skandālu un aizspriedumu piedevu. Te kādam nepatika filmā it kā sagrozītie fakti, te kādam nepatika sektants Krūzs kā cienījamais atentāta rīkotājs Štaufenbergs. Lai vai kā ar aizspriedumiem, tie mani nebaidīja- šo filmu gaidīju ar nepacietību (tas nekas, ka filmas finišs ir zināms arī bez priekšā teikšanas). Bet…bet sanāca pamatīga vilšanās.

Pirmais neskaidrais moments filmā bija Krūza varoņa neizprotamais naids pret Hitleru- ne parādīts, ne izskaidrots, bet pēkšņi filmā ir naidīgi noskaņots tips. Labi, varbūt filmas veidotāji bija nosprieduši šo naida paskaidrojošo daļu ieekonomēt un parādīt ko citu. Pieņemsim, ka tā. Tālāk varētu runāt arī par sazvērnieku grupu, kura bija neticami liela priekš tik pārdroša plāna. Pie tam zināms, ka iepriekšējie 14 mēģinājumi bija neveiksmīgi un visi organizētāji tika likvidēti. Tā vien likās, ka ar katru šādu neveiksmi organizācijai vajadzēja palikt slepenākai un piesardzīgākai, bet pēc filmas tā nepateiksi. Daudzgalvainas sapulces un uz emocijām balstīti pieņēmumi, nekādi neliecina, ka organizācija bija padomājusi par savu slepeno un svarīgo misiju.

Tas pats kaitinošais turpinājums ar šoferi-liecinieku un stingro kontroli, kas nepārbauda somas vairāk lika vilties par filmu, kurā ir tik daudz kaitinoši bērnišķīgas nepilnības.

Nespēju atcerēties kurā vēl filmā Toma Krūza tēlojums mani būtu tā nokaitinājis- viss, kas šinī filmā no viņa tika izspiests ir tikai salta seja un pārspīlētas grimases. Kā arī tā pārspīlētā glorificēšana… nu nepārliecināja, itin nemaz nepārliecināja. Drīzāk izsauca nopūtu par kārtējo pārsaldināti šķebīgo standarta kadru, kad visi ar kucēna acīm skatās uz savu varoni, kurš lepnā aizkustinājumā atzinīgi pamāj ar galvu.

Lai arī filmā diezgan bieži varēja dzirdēt skanam mūziku, sākot no Vāgnera ‘’Valkīra’’ līdz standarta skaņām spriedzes momentu sabiezināšanai, tā tomēr spēja uzrunāt tikai vienreiz- pēc sprādziena. Pārējā skaņa bija tāpat kā filma- klusa un blāva, lai arī ar ļoti labu mērķi.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.