Filma- Tuneļa galā.
Oriģinālnosaukums: Al final del túnel/ At the End of the Tunnel
Valsts: Argentīna/ Spānija
Žanrs: Spriedzes
Režisors: Rodrigo Grande
Lomās: Leonardo Sbaraglia, Pablo Echarri, Clara Lago, Federico Luppi
Gads: 2016
Par filmu-
Žoakins pārvietojas ratiņkrēslā un lielāko dienas daļu pavada savā pagrabā remontējot datorus. Kādu dienu viņš izdzird aiz sienas aizdomīgas sarunas un ziņkārības mākts, izurbina sienā nelielu caurumu, lai varētu redzēt kas un par ko kaimiņos sarunājas.
Drīz vien viņš uzzina, ka blakus mājās tiek organizēta bankas aplaupīšana un raktais tunelis iet zem viņa pagraba.
Žoakins nenodod kaimiņus policijai, jo nolemj, ka šī iespēja viņam ir jāizmanto.
Ik pa laikam jāpaskatās kādi kino tiek veidoti nedaudz tālākās zemēs, un šoreiz izvēle bija pa r labu Argentīnas un Spānijas kopdarbam ar kriminālu spriedzes raksturu.
Žoakins savas dienas vada ķimerējoties ar datoriem un slīgstot grūtsirdīgās atmiņās. Tā kā viņš pārvietojas ratiņkrēslā, tad īpaši tālu no mājas neiet.
Naudas grūtības spiests, viņš izvieto sludinājumu, ka izīrē istabu. Drīz vien pie viņa ievācas vientuļā mamma ar savu sešgadīgo meitiņu. Abas viņas ienes mājās dzīvību un par Žoakina vecais suns sāk justies mundrāks.
Kādu dienu Žoakins, sēdēdams savā pagrabā un klusi ķimerējoties ar datoriem, izdzird aiz sienas balsi. Drīz vien viņš saprot, ka kaimiņu mājas pagrabā tiek organizēta bankas laupīšana un raktais tunelis iet taisni zem viņa pagraba. Nospriezdams, ka šī iespēja ir jāizmanto, Žoakins kaļ plānus, lai apsteigtu noziedzniekus.
Lai arī sižetā ir dažas nenostrādātas lietas, kopsummā ļoti labs krimināls trilleris. Azarts nenoplaka visu filmas laiku un bija interesanti vērot galvenā varoņa centienus izvilkt savas dzīves lielo laimestu. Aktieriem piekasīties nebija iemesla- viņi visi savu darbu izdarīja ļoti pārliecinoši. Ja vēl būtu izķēruši dažas haltūriņas sižetā, tad arī filmai nebūtu, kur piekasīties.
Neskatoties uz tiem sīkumiem, kopumā filmu var ieteikt.
Filmas vērtējums: 7/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
Jā, nudien, par mazām naudiņām uzcirsts kvalitatīvs trilleris (skatījos pirms vairākiem mēnešiem), kurā uz pāris stundām “nozaudēties” no paša eksistenciālajām reālijām : es pat dodu šai filmai 8/10. Labi nostrādāts scenārijs (kurā no vienas puses nav nekā revolucionāra : jau Hičkoka filmās un “film noir” detektīvos izstrādātie mazie spriedzes kāpināšanas “aizmetnīši”, kas pēcāk “gāž” varenus vīrus no kājām) ļauj “ieurbties” stāstā, bez vēlmes ņemt “atpūtas pauzes”, lai “uztankotos” … filma tik tiešām “ievelk sevī”, un skatās “vienā elpas vilcienā”, kas ir viens no laba trillera kvalitātes nosacījumiem (..) [Tiesa nedaudz kaitināja konceptuāli “kakofoniskais” skaņu celiņš filmas pirmajās ~ 25 minūtēs, pēc tam tas pierima, un kļuva filmas noskaņai atbilstošs (..)] Bet kopumā, ņemot vērā, ka ar trilleriem (kā specifisku žanru) šo rindiņu autoram pēdējā laikā kaut kā neiet (pēdējais, kas izklaidēja bija Bena Afleksa režisētais “Argo”, ko noskatījos vien šogad), tad šī ierindas `kinovienība` (lai arī ne uz ko dižu nepretendē), kā dienišķais “kino-proviants” nomācoša bada aizlāpīšanai bija tieši laikā (..) Anestezējošs “kinčiks” piektdienas vakaram ! Pievienojos, un iesaku !