Oriģinālnosaukums: Terminator salvation
Valsts: ASV/Vācija/Lielbritānija
Žanrs: Grāvējs/Zinātniskā fantastika/Spriedzes
Lomās: Christian Bale, Sam Worthington, Moon Bloodgood, Helena Bonham Carter, Anton Yelchin
Režisors: McG
Gads: 2009

Par filmu-

2018.gads, cilvēki ar robotiem aizvada grūtas kaujas. Lai arī cilvēki ir izmētāti pa visurieni, viņi cenšas apvienoties, lai cīnītos pret pašu radītiem robotiem.

Džonam Konoram, klausoties mātes atstātos ziņojumus, jāatrod tas, kuram ir jāveic svarīgs uzdevums pagātnē. Bez viņa nebūs nākotnes. To zina arī pretinieki, kuriem ir plāns nogalināt Džonu Konoru- cilvēku, kas var pielikt punktu šim karam.

Nemaz nebija tik sen- nieka ceturtdaļgadsimtu atpakaļ varējām vērot kā mašīna, nokļuvusi pagātnē, cenšas pamainīt nākotni. Pa vidam vēl pārītis ar atkārtojumiem un šobrīd, jaunajā daļā, visa darbība notiek jau uz vietas- nākotnē. Droši vien labi ka tā, jo nez vai ar vēlreizēju pagātnes uzlējumu būtu iespēja uzņemt ko labu un interesantu.

Nākotne filmā ir diezgan drūmām krāsām krāsota- cilvēki izkaisīti pa mazām grupiņām, pamestas pilsētas, un daudz kauties gribošu robotu. Pie tam daži ir diezgan lieli padevušies. Daudz un lieli roboti nozīmē, ka būs arī daudz un liela šaudīšanās, bet tas jau laikam katrā Terminatora daļā- lodes un sprāgstvielas netiek žēlotas. Mazliet lielākam efektam noorganizēja ar pa kādam kodolsprādzienam. Tā teikt- actiņas dabūs papriecāties ne pa jokam.

Actiņas lielajam gaidītāju pūlim priecāsies, jo gan aktieru darbošanās (K.Beils pats par sevi jau ir kā garantija labai spēlei), gan specefektu pasniegšanā ir jūtama pārdomātas darbības piegarša. Varbūt tā darbība sanāca pārāk sarežģīta, mazizskaidrojoša un diezgan paredzama, bet ir jūtama vēlme parādīt labu izklaidi.

Vienīgi pēc filmas nepamet sajūta, ka kādu akmentiņu gan derētu dārzā iesviest. Varbūt ne pārāk lielu un ne pārāk tālu, bet iesviest vajag. Piemēram, kurš saprata robotmašīnu darbošanos ap cilvēku vākšanu? Lai taisītu biorobotus? Arī no bērniem un vecām omēm? Kā tie milzīgie tranformeriem līdzīgie robotmilži varēja tik klusu pielavīties pie cilvēkiem, kuri jau labu laiku dzīvo normālos stresa un izdzīvošanas apstākļos, lai pamanītu kaut mazāko kustību pie horizonta? Bet te pēkšņi- hops un n-tos simtu tonnu smags staigājošs dzelža gabals klusiņām, uz pirkstgaliem pielavās un visi ir ļoti pārsteigti. Vēl jau varētu pajautāt- kāpēc filmas sākumā robots šauj uz it kā savējo, lai gan skaneris varēja pateikt kas lācītim vēderā (vismaz pie beigām pateica), bet tas jau laikam jānoraksta uz lielā robotplāna rēķina.

Lai vai kā, bet tie akmentiņi ir sīkums, vairāk interesē kāpēc šī filma ir tik drūma? Pelēcība, bezcerība, nolemtība- faktiski šīs trīs lietas nenozuda no Konora sejas visu filmas laiku. Skaidrs, ka prieka šaudīt bleķa rumpjus ir maz, bet tomēr- nekāda prieka par atrasto robotu pretzāli, nekāda prieka par sievas gaidībām, nekāda prieka par fināla sprādzienu…Atzīšos, ka es no tēva un dēla tikšanās gaidīju ko vairāk, nevis garāmskrienot pajautā- kā sauc? Tā teikt- pa fikso iepazinās un varēja iet tālāk klapēt Švarcenegera manekenu, kuru laikam tikai sentimenta vārdā iepina filmā, jo citu jēgu viņam tur neredzēju.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.