Oriģinālnosaukums: Тарас Бульба. Запорожская сечь
Valsts: Krievija
Žanrs: Vēsturiska/Drāma
Lomās: Bohdan Stupka, Igor Petrenko, Vladimir Vdovichenkov, Magdalena Mielcarz, Mikhail Boyarsky, Liubomiras Laucevičius
Režisors: Vladimir Bortko

Gads: 2009

Par filmu-

Kazaku pirmsākumi Ukrainā, kad viņi cienīja savus vecākus, savas paražas un savu dzimteni. Baudīja dzīvi un klausīja savam atamanam.
Pēc nežēlīgiem poļu uzbrukumiem pierobežā, kazaki nolemj atmaksāt un sākas kazaku sacelšanās, kurai pa vidu starp zobenu kaujām jāizcīna arī kauja par mīļotās sirdi un jūtām pret dzimtenes.

Pirmais iespaids pēc filmas noskatīšanās bija- tas jau ir redzēts. Redzēts tajā laikā, kad padomju kino savos darbos iepina iekšā padomju supermenus, kuri mira tikai pēc konkrētu frāžu izsacīšanas (piemēram- biedri, mēs uzvarēsim). Tāpat arī slavēja partiju, Ļeņinu un iepina filmās visu, ko partija cēla priekšā. Arī ‘’Taras Buļba’’ ir no tās pašas sērijas- pa visām vīlēm spiežas augstāko varas gaiteņu priekšraksti. Protams, nav jau ne slikti, ne nepareizi slavēt sevi un savu vēsturi, bet darīt to tik primitīvi…

Tā vien liekas, ka šeit visiem aktieriem bija jāizpilda obligātais dienests pret valsti un jāfilmējas par pliku paldies, jo tik vāja atdeve no krievu kino sen nebija manīta. Pat Mihails Bojarskis bija tik blāvs, ka labāk viņa nemaz tur nebūtu.
Neskatoties uz savu blāvo sniegumu, filma tomēr interesei lika nenozust, jo solījās būt kārtīgas kaujas ar poļu paniem. Kaujas bija, bet diemžēl ļoti vāras- ne miņas no krāšņiem specefektiem un daudzskaitlīgiem karapulkiem. Vairāk tas izskatījās pēc mēģinājuma ar maz cilvēkiem uztaisīt palielu haosu, lai skatītājam rastos priekšstats, ka tur ir paprāvs pūlītis. Tam pa vidu vēl tika iepīta dēla un tēva skaidrošanās, kas vairāk likās nožēlojama nekā aizkustinoša.

Vēl filmā mazliet traucēja pārlieku lielā Krievzemes slavināšana (atkārtošos- nav jau nekas slikts sevi paslavēt), jo visu laiku bija pārliecība, ka filmā atainotais notiek Ukrainā un ja nemaldos, tad pāris reizes tas arī filmā tiek pieminēts. Negāja kopā ar matu šķipsnu rotātie plikpauri, kuri tik ļoti mīl vareno un lielo Krievzemi, lai gan paši visu laiku cītīgi sevi dēvē par savas dzimtenes patriotiem.

Ja kādam tuvs ir krievu kino un pie tam vēl ar vēsturisku piegaršu, tad var mēģināt nosist laiku ar šo skatāmo gabalu. Neko citu (tikai nosistu laiku) ieguvuši nebūsiet.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.