Oriģinālnosaukums: The Grey
Valsts: ASV
Žanrs: Grāvējs/Drāma
Režisors: Joe Carnahan
Lomās: Liam Neeson, Dallas Roberts, Frank Grillo, Dermot Mulroney
Gads: 2012

Par filmu-
Otvejs (L.Nīsons) strādā Aļaskā naftas ieguves kompānijā. Viņa uzdevums ir uzraudzīt, lai plēsīgie zvēri netraucētu strādniekiem veikt savus pienākumus.
Kāda pārlidojuma laikā viņš kopā ar vairākiem strādniekiem cieš aviokatastrofā. Lidmašīna nogāžas sniegota klajuma vidū un dažiem izdzīvojušajiem tagad jādomā ne tikai kā nenosalt, bet arī nenokļūt apkārt klīstošu vilku nagos.

Dievs un Kino.kults.lv mans liecinieks- es gaidīju šo filmu. Nevarētu teikt, ka ļoti un pamatīgi, bet tomēr. Likās, ka būs labs skatāmgabals par skarbiem večiem uz skarbas dabas fona, kuru visnotaļ patīkami izdaiļo vilku bars, kuri nolēmuši dažādot savu ēdienkarti. Un zinot Nīsona pēdējās filmas (Nezināmais, Nolaupītā, Saldā atriebība u.c.), likās, ka vilkiem ir ļoti maz izredžu sagaidīt laimīgas vecumdienas.

Noskatījos un varu teikt, ka šis ir tas iemesls, kāpēc es vairs savā blogā nelieku gaidāmo filmu desmitniekus (piem., šeit ir viens filmu desmitnieks), kurus vienu brīdi aktīvi centos uzturēt. Tā iemesla dēļ, ka pārāk bieži sanāca piefiksēt sava gaidāmā saraksta filmā kādu mēslu. Stulbi divkārt- pats noskatījies un vēl citus kūdījis uz to. Tāpēc tagad bez visādiem desmitniekiem un tamlīdzīgiem sarakstiem. Atsevišķus gaidāmgabalus jā, bet neko garāku.

Kā jau minēju- filmai bija potenciāls, tāpēc gaidīju. Arī pēc noskatīšanās varu teikt, ka potenciāls nav zudis, tikai pamatīgi sačakarēts gan. Labi, varētu visu negatīvo daļu norakstīt uz manu īpatnējo skatījumu, jo… Jo es varu piedot sliktu mūziku. Varu vēl piedot vāju sižetu vai vāju aktierdarbu. Bet es nekādīgi nevaru saprast kāpēc laba filma ar labiem aktieriem jāsabojā ar pamatīgu devu lētiem stulbumiem?!

Bail jau pārāk izvērsties, bet nevar nepieminēt neizskaidrojamo vēlmi izdzīvojušo cilvēku grupiņai par katrām varītēm iet prom no katastrofas vietas. It kā glābēji neskries uz turieni kā uz pirmo vietu. Labi, tika līdz tuvākajam mežiņam. Vajadzēja tā kā uzsliet nometni. Nē, maucam tālāk. Kur? Nekur! Vienkārši jāiet.

Un pirmā nakts mežā pie ugunskura vēl solīja, ka vilki dabūs bietē- tika gatavoti šķēpi un raķetes. Kalti plāni par vilku bara skaitlisku mazināšanu, bet…. bet finiša taisnē pie upes taisni vai gribās brēkt skaļā balsī- jopcik, kur jūsu šķēpi/nūjas/raķetes? Un vispār- kurš pārgājienā dodas bez kārtīga mieta ar ko atspiesties un vilkiem zobus pabakstīt?

Vēl jāpiemin lekšana no kraujas- un te atkal noelsies par izdzīvojušo cilvēku vēlmi sev nodarīt gauži (un tas viņiem brīnišķīgi izdodas visu filmas laiku). Ne apkārt apies vai nolaidīsies lejā, bet leks. Taisni iekšā eglē. Lai vieta šabloniem (striķi plīst, zari lūst, kājas sāp).

Uz beigām vēl jautājums pirmklasniekiem- kas notiek, ja pamatīgā ziemā, pamatīgā salā iekrīti ledainā ūdenī? Pareizi- hipotermija. Ātri vien tev pāri pārklāsies silta sega un tu aizmigsi (Otveja vārdiem sakot). Tikai ne pie skarbiem večiem- šie vēl sēž sniegā un vienā džemperī (tas nekas, ka laukā Aļaska (ok, dzīvē tā ir Kanāda- Britu Kolumbija)) kāto tālāk.

Tas viss (varētu jau vēl mazliet) mani pamatīgi mulsina, jo redzot citu pozitīvās atsauksmes mani nepamet sajūta, ka es nemāku skatīties. Vai arī mana vilšanās bija pārāk liela, lai pozitīvi paskatītos skarbo dabu, cilvēku vēlmi izdzīvot, sajust viņu bezcerību un nolemtību. Tas iepriekš pieminētais stulbums man to neļauj izbaudīt.

Lai vai kā- Nīsons savas akcijas manās acīs nav pazaudējis. Viņš, sev atvēlēto laiku, bija tāds, kāds bija pierasts redzēt viņa filmās- skarbs, pārliecināts un apņēmības pilnu skatienu. Tik vien tā bēda, ka filmā viņam nebija iespēja izvērsties pēc pilnas programmas.

Saprotu, ka, ja gribu redzēt dzīves īstenību, tad jāskatās kāds no dokumentālajiem kanāliem par dabu, bet… bet šī nebija pasaka vai fantastika. Es gaidīju ko reālāku.

Vilks paēdis, bet kaza nepavisam nav dzīva.

Filmas vērtējums: 5/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.