Filma- Simbelīns

Oriģinālnosaukums: Cymbeline
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma
Režisors: Michael Almereyda
Lomās: Ed Harris, Ethan Hawke, Milla Jovovich, John Leguizamo, Dakota Johnson, Penn Badgley, Anton Yelchin, Bill Pullman, Vondie Curtis-Hall
Gads: 2014

Par filmu-
Simbelīns ir baikeru karalis- pārmāca sliktos, kukuļo policistus, tirgo narkotikas. Vienā brīdī viņam iznāk pamatīga saķeršanās ar vietējiem korumpētajiem policistiem. Sākas nopietna cīņa par ietekmi. Visam pa vidu ir Simbelīna meitas Imodženas un viņas mīļotā- vienkārša jaunekļa Poshumusa mīlas stāsts, kuru neakceptē ne Simbelīns, ne viņa sieva Karaliene, ne Karalienes dēls Klotēns.

Lai jūs nemulsina apraksts, teikšu uzreiz- tur pie vainas ir Šekspīrs. Te visam pamatā ir viņa traģēdija ”Simbelīns”, kuru amerikāņu filmveidotāji nolēma paŗnest uz ekrāniem un izdaiļot ar kaut ko mūsdienīgu. Lai tā daile sanāktu daiļāka, tad sapulcināja tādu svarīgāku aktieru ansambli. Patiešibu sakot, aktieri arī bija viens no diviem iemesliem, kāpēc nolēmu skatīties šo filmu. Otrs iemesls bija vēlme salīdzināt sen tapušo Romeo un Džuljetu (ar DiKaprio un Deinsu galvenajās lomās). Šekspīrs tad un Šekspīrs tagad.

Jāatzīst- Šekspīrs tad ir galvas tiesu pārāks. Kur nu galvas- arī kakla, plecu un pupu tiesu. Šī filma nespēja pateikt neko tādu, kas man, skatoties uz to, liktu aizdzīt jautājumu- un kāpēc gan es vēl turpinu skatīties?

Nabadzīgs puika iemīlas karaļa meitā. Jūtas ir abpusējas. Tikai papucītim ir citi plāni. Arī papucīša jaunajai sievai- Karalienei ir savi plāni. Un Karalienes dēliņam, kurš filmā nez kāpēc centās būt drūms un nošņurcis, ar kupri mugurā un trulu skatienu. Kamēr Karaliene vērpj intrigas un Simbelīns kārto jautājumus ar korumpētajiem policistiem, tikmēr Imodžena bēg, jo kāds viņu un viņas mīļoto smalki piešņācis. Protams, beigās atrodas gan mīlestība, gan pazudušie dēli, gan līķumaiss līķim.

Šoreiz pat negribētu pārmest aktieriem- tā iemesla dēļ, ka te viņi visi darīja kaut ko neizprotamu. Visi. Vai nu bija saguruši, vai saprata, ka piekrituši filmēties kaut kādā draņķī un juristi ieteikuši labāk pabeigt filmēšanos ar sakostiem zobiem, nekā lauzt līgumu. Tāds stīvums, neveiklība un …. un… nekas vairāk. Jā, epizodiski pavīdēja kaut kas tāds, ko būtu gribējies redzēt visu filmu. Bet tas bija tikai epizodiski. Pārējā laikā tukša muldēšana. Faktiski te nebija nekāda atvēziena, kas ļautu uztvert tās sāpes, zaudējumu, vardarbību. Tāpēc tas viss atgādināja tādu kā butaforiju no lētas kinostudijas. Šekspīrs nebija pelnījis šādu filmu. Un skatītāji arī ne.

Filmas vērtējums: 4/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.